Aizvadītajā nedēļā noritēja ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska samits, savukārt tuvāko divu nedēļu laikā Trampam iecerēta tikšanās arī ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Kādas atziņas gūtas no Trampa un Zelenska sarunas? Ko gaidīt no ASV un Krievijas prezidentu tikšanās? Kādēļ par viņu samita vietu izvēlēta Ungārija? Un vai šīs tikšanās ietekmēs karu Ukrainā? Par šiem un citiem jautājumiem raidījumā “Spried ar Delfi” pirmdien, 20. oktobrī, pulksten 12 žurnālists Andris Auzāns runās ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku, Latvijas Transatlantiskās organizācijas valdes locekli Sandi Šrāderu.
Piektdien, 17. oktobrī, norisinājās ASV prezidenta Donalda Trampa un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās. Pēc tās BBC vēstīja, ka Tramps tikšanos ar Zelenski sācis ar komplimentu, ka Zelenskis ir ļoti spēcīgs līderis, kas “gājis cauri daudz kam”, kā arī komplimentējis Zelenski par viņa stilīgo žaketi. Tikmēr telekanāls CNN, atsaucoties uz informētiem avotiem, vēlāk vēstīja, ka abu valstu prezidentiem bijusi “saspringta, atklāta un brīžiem neērta diskusija”.
Tāpat vēstīts, ka Zelenskim tikšanās laikā ar Trampu neizdevās iegūt tālas darbības raķetes “Tomahawk”, uz kurām Ukraina bija cerējusi. Kā norādīja CNN, tas ir kārtējais piemērs tam, kā Tramps pakāpeniski tuvojas jauna bruņojuma piegādāšanai Kijivai vai jaunu sankciju noteikšanai Maskavai, bet pēc tam atkāpjas brīdī, kad Krievijas diktators Vladimirs Putins iejaucas, lai to novērstu. Līdzīgu vērtējumu paudis arī laikraksts “The Washington Post”, norādot, ka Trampa tonis pēc telefonsarunas ar Putinu atkal mainījies.
Putins ar Trampu sazvanījies dienu pirms ASV un Ukrainas prezidentu samita. Laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz divām augsta ranga amatpersonām, ziņoja, ka šajā telefonsarunā Putins pieprasījis pilnu kontroli pār Ukrainas Doneckas apgabalu, izvirzot to kā nosacījumu kara pārtraukšanai. Krievijas diktators pauda gatavību apmaiņā pret Donecku atteikties no Krievijas armijas okupētajām Ukrainas Zaporižjas un Hersonas apgabala daļām.
Jau ziņots, ka Tramps plāno tuvāko nedēļu laikā tikties ar Putinu Ungārijā, lai turpinātu sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu. Tiesa, Ungārijas izvēle par samita norises vietu radījusi neizpratni daudziem. Piemēram, Spānijas avīze “El Pais”, Budapeštas izvēli par tās norises vietu nosaukusi par “pliķi sejā Eiropai”.
Savukārt Hārvarda universitātes pētnieks Alberto Alemanno laikrakstam “El Pais” atzīmēja, ka “Putina un Trampa tikšanās Budapeštā parāda Ungārijas kā ES vājākā posma ģeopolitiskajā arēnā stratēģisku izmantošanu. Tā arī parāda pakalpīgo [Ungārijas premjerministru Viktoru] Orbānu, kurš ir vairāk parādā Krievijai un ASV nekā pašai ES, vienlaikus saņemot dāvanu laikā, kad viņš saasina savu kritiku par savienību, mēģinot glābt savu politisko nākotni.”
Savus jautājumus raidījuma viesiem sūtiet uz e-pastu spried@delfi.lv vai vietnē slido.com, izmantojot kodu #Ukraina.
Raidījuma “Spried ar Delfi” jaunākās epizodes ir pieejamas Apple un Spotify podkāstos!
Seko “Delfi” arī Instagram un YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit