Konferenču sērija «Kultūras Krustpunkti XIX»: Mākslīgais intelekts, jauniešu līdzdalība un iedzīvotāju vajadzības kultūras nozarē

No 2025. gada 4. līdz 7. novembrim Latvijas Kultūras akadēmija (LKA) rīko starptautisku konferenču sēriju «Kultūras Krustpunkti XIX». Šis pasākums pulcē ievērojamu loku dalībnieku – zinātnieku, studentu, politikas veidotāju, kultūras profesionāļu un radošo industriju pārstāvju – lai kopīgi dziļāk izprastu un apspriestu aktuālākos procesus kultūras un mākslas jomā. Konferences norises atklās plašu tematisko un formātu daudzveidību, pievēršoties gan kultūras fundamentālajai lomai sabiedrības attīstībā, gan jauniešu pilsoniskās līdzdalības iespējām, gan arī mākslīgā intelekta (MI) aizvien pieaugošajai ietekmei uz kultūras saturu.

Mākslīgā intelekta un kultūras krustpunkti

Viena no centrālajām tēmām, kas tiks aplūkota konferencē, ir mākslīgā intelekta loma kultūras telpā. 6. novembrī notiks starptautiskā konference «Mākslīgais intelekts kā kultūras satura daudzveidības avots un apdraudējums. Mākslinieka, auditorijas un politikas perspektīva». Šis pasākums, ko organizē sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, pētīs MI gan kā iespēju bagātināt kultūras izpausmju daudzveidību, gan kā jaunu izaicinājumu kultūrpolitikas, radošo industriju un autortiesību jomā. Profesore Rūta Muktupāvela no LKA uzstāsies ar referātu par tehnoloģiskajām pārmaiņām un sabiedrības transformāciju, akcentējot kultūras daudzveidības saglabāšanas izaicinājumus digitālajā laikmetā un saistot tos ar UNESCO 2005. gada Konvencijas nozīmi. Tiks aplūkotas gan tehnoloģiskās un ētiskās dimensijas, gan politikas plānošana un kultūras mantojuma pieejamība digitālajā vidē. Pēcpusdienas sesijā «Ģeneratīvais mākslīgais intelekts un kultūras prakses» tiks pētīta MI un radošo prakšu mijiedarbība, pievēršoties gan mākslinieciskās jaunrades pieredzei, gan tehnoloģiju izmantošanas iespējām kultūras un radošajās industrijās. Pētījumi liecina, ka sabiedrībā ir bažas par MI negatīvo ietekmi uz radošumu un ikdienas saziņu. Taču vienlaikus tiek sagaidīti uzlabojumi dažādās jomās, tostarp valsts un pašvaldību pakalpojumos.

Jauniešu līdzdalība – no formālas uz jēgpilnu praksi

Īpaša uzmanība šī gada konferenču sērijā tiks pievērsta jauniešu pilsoniskajai līdzdalībai. Jau 5. novembrī notiks starptautiska zinātniska konference «Jauniešu pilsoniskā līdzdalība: dekoratīva vai autentiska? Formāla vai jēgpilna?». Tās mērķis ir veicināt akadēmisku un praktisku diskusiju par jauniešu pilsoniskās līdzdalības pieredzi un iespējām, īpaši mūsdienu izaicinājumu – demokrātijas apdraudējumu, tehnoloģisko inovāciju un ģeopolitisko krīžu – kontekstā. Tiek uzsvērta nepieciešamība pēc jauniešu «balsīm» un viņu pieredzes pārstāvniecības, lai jaunieši kļūtu par pārmaiņu virzītājspēku. Tiek izvirzīts jautājums par to, kā nodrošināt autentisku un reālu jauniešu līdzdalību, kur pieaugušie deleģē lēmumu pieņemšanas tiesības, un kā panākt, lai līdzdalība ir jēgpilna, radot pozitīvas pārmaiņas. Lai gan Latvijā ir panākts progress jauniešu līdzdalības veicināšanā, tā joprojām tiek uzskatīta par nepietiekamu. Jauniešu līdzdalības darbības tiek atbalstītas arī Eiropas līmenī, rosinot gan apmaiņas, sadarbības, kultūras un pilsoniskās aktivitātes, gan digitālo rīku izmantošanu. Nacionālais Jaunatnes forums, kas notiks 2025. gada 21. oktobrī, ir viens no soļiem, lai stiprinātu jauniešu balsi un nodrošinātu, ka viņu perspektīvas tiek ņemtas vērā lēmumu pieņemšanā. Pētījumi Latvijā norāda, ka bieži vien jauniešu līdzdalība izglītības iestādēs un ārpus tām ir formāla un reizēm pat dekoratīva, nevis autentiska un jēgpilna.

Iedzīvotāju vajadzības kultūras nozarē: izaicinājumi un risinājumi

Viena no konferenču sērijas dienas, 4. novembrī, veltīta diskusijai par «Kultūras pakalpojumu grozs budžeta izdevumu samazināšanas ēnā». Tajā eksperti, politikas veidotāji un pašvaldību pārstāvji meklēs risinājumus, kā nodrošināt kultūras procesu daudzveidību un pēctecību laikā, kad budžeta un drošības prioritātes ierobežo resursus. Tiks aplūkota valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbība, kultūras piedāvājuma daudzveidība un atbilstība iedzīvotāju kultūras vajadzībām Latvijas novados. Šī konference tiek organizēta valsts pētījumu programmas «Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai» projekta «Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai» ietvaros. Pētījumi par kultūras patēriņu un līdzdalību Latvijā atklāj, ka aktīvākie kultūras baudītāji ir jaunieši un cilvēki ar augstāku izglītību un ienākumiem, kamēr mazāk aktīvi ir vecāka gadagājuma cilvēki, iedzīvotāji lauku reģionos un personas ar zemiem ienākumiem. Tādēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta kultūras pieejamības paplašināšanai, iesaistot arī sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas. Latvijas iedzīvotāji pauduši bažas par MI ietekmi uz radošumu un ikdienas saziņu, tomēr sagaida uzlabojumus valsts un pašvaldību pakalpojumos.

Pētnieciskais darbs un kultūras mantojums

Konferenču sērija «Kultūras Krustpunkti» ir nozīmīga platforma zinātniskās darbības rezultātu teorētiskai un lietišķai aprobācijai, veicinot gan akadēmisko diskusiju, gan padziļinot izpratni par kultūras un mākslas nozīmi sabiedrībā. Tās mērķis ir publiskot pētījumu rezultātus par starptautiski aktuālām kultūras un mākslas problēmām. Šī gada konferenču sērijā, kas notiek no 4. līdz 7. novembrim, notiks arī vairākas tematiskās sekcijas, kurās pētnieki un nozares speciālisti dalīsies savos pētījumu rezultātos, secinājumos un ierosinājumos. Tiek pētīta gan skatuves un audiovizuālā māksla, gan kultūras mantojums, gan kultūra un sabiedrība, kā arī kultūru saskarsmes studijas un filozofija Latvijā. 7. novembrī LKA Gara mājā tiks atklāta arī ceļojošā izstāde «Zinātne Latvijai 2025», kas sniegs iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes personības un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā.