Valsts budžeta izskatīšana Saeimā: Finanšu stabilitāte kā galvenā prioritāte
Šodien, 16. oktobrī, Saeima steidzamības kārtā uzsākusi debates par nākamā gada valsts budžeta projektu, kas paredz būtiskus akcentus uz finanšu stabilitāti, nevis jauniem tēriņiem. Kā uzsvērusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša, viens no galvenajiem mērķiem ir valsts parāda mazināšana, nevis tā palielināšana. Šis stingrais princips nozīmē, ka jebkuri jauni priekšlikumi vai izdevumu palielinājumi būs iespējami vienīgi tad, ja izdosies pārvirzīt līdzekļus no citām budžeta pozīcijām vai samazināt izdevumus esošajās jomās. Čakša atzina, ka naudas visām vajadzībām nepietiek, un tieši šis aspekts ir viens no galvenajiem izaicinājumiem, par ko būtu nepieciešama plašāka diskusija sabiedrībā.
Budžeta prioritātes un izaicinājumi
Anda Čakša intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” norādīja, ka 2026. gada valsts budžeta projekts ir rūpīgi jāizvērtē, lai gan process nebūs viegls. Viņa aicināja koalīcijas partnerus samazināt savstarpējos strīdus un koncentrēties uz ekonomiskās izaugsmes veicināšanu, uzsverot nepieciešamību pēc skaidras stratēģijas, kas vērsta uz kopīgu mērķu sasniegšanu, nevis savstarpēju kritiku. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens šo budžetu raksturojis kā “drošākas nākotnes budžetu”, ar ievērojamiem ieguldījumiem drošības stiprināšanā, aizsardzības infrastruktūras attīstībā un kiberdrošībā. Kopumā valdības apstiprinātais 2026. gada valsts budžeta projekts paredz konsolidētā budžeta ieņēmumus 16,064 miljardu eiro apmērā un izdevumus 17,945 miljardu eiro apmērā. Valsts drošības stiprināšanai novirzīti 448,3 miljoni eiro.
Sociālā atbalsta stiprināšana un ekonomiskā izaugsme
Budžeta projektā paredzētas arī būtiskas izmaiņas, kas skar atbalstu ģimenēm ar bērniem. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts tiks palielināts no 421,17 līdz 600 eiro, savukārt bērna kopšanas pabalsts pieaugs no 171 līdz 298 eiro mēnesī. Veselības aprūpes jomā plānots novirzīt papildu līdzekļus, īpaši koncentrējoties uz mātes un bērna veselības uzlabošanu – tam paredzēti 20,9 miljoni eiro. Papildus tam, 9,6 miljoni eiro tiks piešķirti farmaceita pakalpojumu kompensācijai par recepšu medikamentiem, kuru cena nepārsniedz 10 eiro, un vēl 4 miljoni eiro – paliatīvās veselības aprūpes nodrošināšanai. Tiek prognozēts, ka Eiropas Savienības fondu investīcijas pārsniegs vienu miljardu eiro, kas, saglabājoties vēsturiski augstā līmenī, veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tas ir kā stabilu pamatu likšana nākotnes mājai – ja pamats ir stabils, visa ēka turēsies, bet, ja vājš, visa ēka var sabrukt.
Budžeta pieņemšanas process un nākotnes perspektīvas
Saeimas ārkārtas sēde, kas veltīta budžeta projekta izskatīšanai, norisinās nepilnas pusotras stundas laikā, taču tas nenozīmē, ka lēmumi tiek pieņemti bez rūpīgas izvērtēšanas. Deputāti nodeva budžeta projektu un tā pavadošos likumprojektu paketi komisijām izskatīšanai. Opozīcija gan pauž bažas par iespējamu “haltūru” un nepietiekamu detalizāciju, īpaši attiecībā uz izdienas pensijām un izglītības reformu finansējumu. Savukārt koalīcija sola rūpīgi revidēt tēriņus un nodrošināt finanšu disciplīnu. Čakša uzsvēra, ka ir svarīgi ne tikai īstenot budžeta plānu, bet arī stingri ievērot finanšu disciplīnu turpmākajos gados, lai nodrošinātu valsts attīstību un labklājību visiem iedzīvotājiem. Lai gan pasaules notikumi rada svārstības finanšu tirgos, kredītiestāžu spēja absorbēt šokus ir laba, nodrošinot pakalpojumu nepārtrauktību.