Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām nelokāmi pauž nostāju, ka nākamā gada valsts budžetā ir iespējams īstenot ievērojamus ietaupījumus 850 miljonu eiro apmērā. Šis stingrais uzstādījums tiek saglabāts, neskatoties uz valdības publiski pausto informāciju par 479 miljonu eiro publiskā sektora izdevumu samazinājumu trīs gadu laikā, sākot ar 2026. gadu. LDDK prezidents Andris Bite kritiski izteicies, ka ministrijas nav spējušas izpildīt pat sākotnēji noteikto uzdevumu samazināt budžetu par 150 miljoniem eiro un ieviest nepieciešamo valsts pārvaldes efektivitāti. Viņš uzsvēris, ka pašreizējais izdevumu samazinājuma apjoms ir pilnīgi nepietiekams, radot nopietnas bažas par valsts finanšu ilgtspēju un iespējamu “nākotnes nabadzību”.
Sociālo partneru kritika par budžeta dokumentu pieejamību un dialogu
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē gan LDDK, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prezidents Egils Baldzēns pauda dziļu neapmierinātību ar budžeta dokumentu savlaicīgas pieejamības trūkumu. Andris Bite norādīja, ka informatīvais ziņojums par budžeta prioritātēm kļuva publiski pieejams tikai dažas minūtes pirms NTSP sēdes sākuma, kas būtiski liedza iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar materiāliem un sagatavoties diskusijai. Egils Baldzēns pat pieļāva, ka sēdi bija iespējams atcelt šī iemesla dēļ, lai gan atzina, ka ziņojuma uzklausīšana kopumā ir vērtīga. Lai gan sēdē tika panākta vienošanās par turpmākajām NTSP sēdēm, kurās sociālajiem partneriem dokumenti būs pieejami trīs dienas pirms sēdes, abas organizācijas uzskata, ka sociālais dialogs šobrīd ir formāls un partneru ieteikumi netiek pienācīgi ņemti vērā, padarot visu diskusiju par simbolisku.
Finanšu ministrijas skatījums un panāktie ietaupījumi
No Finanšu ministrijas (FM) puses tiek norādīts, ka darbs pie budžeta izdevumu samazināšanas ir aktīvs un nepārtraukts. Jau gatavojot 2025. gada budžetu, tika plānots ikgadējs 50 miljonu eiro bāzes izdevumu samazinājums. Strādājot pie 2026. gada budžeta, nozaru ministrijas kopīgi vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja jau 2025. gada 26. augustā. Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, tika nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums. Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā 2026. gadam, veido 233 miljonus eiro. Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.–2028. gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro. Valdība augusta beigās atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026. gada budžetā, balstoties uz FM informatīvo ziņojumu. Tiek ziņots, ka nākamā gada valsts budžeta valdības noteiktajām prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai – 45 miljoni eiro, ģimenēm ar bērniem atbalstam – 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem – vēl 105,4 miljoni eiro. Finanšu ministrija norāda, ka lielākā daļa no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus, kas atspoguļo valdības centienus efektīvi pārvaldīt valsts resursus.