Krievijas sabiedrības pasivitāti, pēc Sārta domām, labi ilustrēja algotņu grupējuma “Vagner” vadītāja Jevgeņija Prigožina gājiens Maskavas virzienā. “Neviens nemetās starpā starp Prigožinu un Kremli,” viņš atgādināja. Cilvēki gan nepievienojās arī Prigožinam. “Vairāk pagāja malā un skatījās,” sacīja Sārts. “Viņi ir panākuši, ka cilvēki mēģina būt pasīvi.”
Stabilā pasaule neatgriezīsies
Precīzu kara beigu termiņu nosaukt nav iespējams, jo tā gaitu nosaka ne tikai frontē notiekošais, bet arī ASV, Eiropas un Ķīnas politika, konflikti citos reģionos un tehnoloģiskie pavērsieni. “Šādu laika rāmju uzlikšana ir ļoti nepateicīga,” sacīja Sārts. “Krievija šobrīd nav gatava mieram, un uz tādiem nosacījumiem, kādus mēģina virzīt Krievija, arī Ukraina nebūs gatava mieram. Katrs gaida savu nākamo iespēju.”
Arī kara beigas nenozīmēs atgriešanos pie stabilās un paredzamās pasaules, kāda tā šķita pirms desmit gadiem. “Mēs gribam cerēt, ka viss nomierināsies un atgriezīsies tā, kā mēs to pazinām. Es teiktu – tā nebūs,” brīdināja Sārts.
“Lai kas notiktu Ukrainā, nestabilitāte pieaugs. Neliksim rozā brilles. Stabilitātes nebūs, un labāk esam tam gatavi, sagatavojamies visdažādākajos veidos un neesam pārsteigti.”
Šādā vidē stratēģiskās komunikācijas uzdevums nav tikai nomierināt vai mobilizēt. Tai jāpalīdz sabiedrībai atšķirt šodienas draudus no iespējamiem nākotnes scenārijiem un saprast, ka gatavība nav tas pats, kas panika.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Aiz priekškara” saturu atbild ziņu aģentūra “LETA”. #SIF_MAF2026