2022. gada 24. februārī Krievija sāka pilna mēroga militāro iebrukumu Ukrainā. Kara laikā Ukrainas kultūras infrastruktūra gan tiešos, gan netiešos uzbrukumos cietusi būtiskus zaudējumus. Līdz 2026. gada 1. jūlijam UNESCO neatkarīgi apstiprinājusi postījumus 540 kultūras objektos.
Šogad Krievijas uzbrukumi bojājuši Bernardīnu klosteri Ļvivā un stipri izpostījuši nesen atjaunoto Ukrainas Nacionālo Čornobiļas muzeju Kijivā, iznīcinot unikālus priekšmetus par 1986. gada Čornobiļas katastrofu un tās seku likvidētājiem.
Uzbrukumi iznīcinājuši arī vēsturisku kostīmu un rekvizītu kolekciju Oleksandra Dovženko Nacionālajā kinostudijā un citas telpas. Nesen uzbrukumi bojājuši UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauto Kijivas Pečeru klosteri, tostarp tā galveno Dievmātes Aizmigšanas katedrāli. Cietuši arī vairāki muzeji, tostarp Harkivas mākslas muzejs, un koncertzāles, piemēram, Dņipro Ērģeļu un kamermūzikas nams, kas atrodas vēsturiskajā Svētā Nikolaja baznīcas ēkā.
Fondā līdz šim veiktas iemaksas no Dānijas – aptuveni 1,34 miljoni eiro, Polijas – 500 000 eiro, Igaunijas – 20 000 eiro, Nīderlandes – 1 miljons eiro, Spānijas – 500 000 eiro un Luksemburgas – 350 000 eiro. 2026. gada jūnijā Serbijas un Grieķijas valdības paziņojušas par aptuveni 200 000 eiro iemaksām fondā, kas motivētas ar Krievijas neseno uzbrukumu Kijivas Pečeru klosterim.
Latvijas iemaksu paredzēts nodrošināt no KM valsts budžeta apakšprogrammā “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas” esošā finansējuma. Plānots, ka KM Finanšu ministrijā iesniegs priekšlikumu par apropriācijas pārdali 15 000 eiro apmērā.