Atskumdināma ziņa: 80 bērni un jaunieši Latvijā nav sasnieguši pilngadību šogad
Šogad līdz augusta beigām Latvijā zaudēti 80 bērnu un jauniešu dzīvības, nesasniedzot 20 gadu vecumu. Šis satraucošais statistikas fakts, ko apkopojusi Centrālā statistikas pārvalde, liek aizdomāties par daudziem svarīgiem jautājumiem saistībā ar mūsu jaunās paaudzes veselību un drošību.
Tendences un konteksts bērnu mirstības jautājumos
Lai gan šie dati ir īpaši smeldzīgi, ir svarīgi tos aplūkot plašākā kontekstā. Pēdējos gados Latvijā novērojama tendence, ka bērnu un jauniešu kopējais veselības stāvoklis pasliktinās. Tas izpaužas gan pieaugošā mazkustīgumā un liekajā svarā, gan arī vājākā fiziskajā sagatavotībā. Pasaules Veselības organizācijas ieteikto minimālo fizisko aktivitāšu daudzumu, kas ir viena stunda dienā, sasniedz tikai neliela daļa Latvijas bērnu, īpaši tas attiecas uz meitenēm. Šīs problēmas, lai arī šķietami ne tieši saistītas ar letāliem gadījumiem, tomēr veido pamatu daudzām veselības problēmām, kas var novest pie traģiskām sekām.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka Latvijā bērnu mirstība ir sarežģīts rādītājs, kas atspoguļo ne tikai tiešos nāves cēloņus, bet arī vispārējo sabiedrības veselības stāvokli, veselības aprūpes pieejamību un dzīves apstākļus. Jaundzimušo un zīdaiņu mirstības rādītāji, lai arī kopumā ir samazinājušies kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, joprojām ir svarīgs demogrāfiskais rādītājs. Bērnu mirstības analīze atklāj, ka būtisku ietekmi uz to var atstāt gan iedzimtas slimības, gan veselības aprūpes kvalitāte pirms un pēc dzemdībām, kā arī vecāku sociālekonomiskais stāvoklis un dzīvesveida izvēles grūtniecības laikā.
Situācijas uzlabošanas virzieni un institucionālā atbalsts
Latvijas valsts apzinās šīs problēmas un strādā pie to risināšanas. Tiek izstrādātas stratēģijas un programmas, lai veicinātu bērnu veselīgu attīstību un nodrošinātu agrīnu preventīvu atbalstu. Viens no piemēriem ir valdības atbalstītā agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu sistēmas izstrāde, kas paredz apmācību un metodisko atbalstu dažādām institūcijām – izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām. Šī sistēma mērķē uz to, lai risinātu problēmas preventīvi, pirms tās ir radījušas nopietnas grūtības.
Tiek veikti arī pētījumi un apkopoti dati par bērnu un pusaudžu veselības stāvokli. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centrs regulāri sagatavo informatīvus pārskatus, kuros analizē demogrāfiju, veselības paradumus, saslimstību un mirstību. Šāda informācija ir ļoti vērtīga, lai izprastu tendences un noteiktu efektīvākos risinājumus.
Veselības aprūpe un profilakse bērniem
Lai gan daudzi bērni savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, ir svarīgi nodrošināt pilnvērtīgu veselības aprūpi un profilaksi visiem. Nacionālais veselības dienests sniedz informāciju par bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem, sākot no profilaktiskajām apskatēm pie ģimenes ārsta un vakcinācijas līdz pat specifiskām pārbaudēm, piemēram, dzirdes pārbaudei jaundzimušajiem. Svarīgi ir arī veicināt bērnu fizisko aktivitāti un veselīgu dzīvesveidu, jo tas ir pamats ilgtermiņa veselībai un labklājībai.
Lai gan mirstība no onkoloģiskajām slimībām bērniem Latvijā nav novērota pieauguma tendence, tomēr tas joprojām ir viens no nopietnajiem veselības izaicinājumiem. Valsts pieliek pūles, lai uzlabotu onkoloģijas pacientu veselības aprūpi, piemēram, ieviestot e-veselības sistēmā vēža pacienta karti un uzlabojot zāļu pieejamību.
Secinājumi un aicinājums
Šī statistika par zaudētajām jaunajām dzīvībām ir skumja atgādinājums par to, cik svarīgi ir nepārtraukti rūpēties par mūsu bērnu un jauniešu veselību un drošību. Tas prasa gan individuālu atbildību no vecākiem un jauniešiem, gan arī efektīvu valsts politiku veselības, izglītības un sociālās jomās. Kopīgiem spēkiem mēs varam censties nodrošināt labāku nākotni mūsu jaunajai paaudzei.