Zīmīgi, ka vienlaicīgi ar Mangaļsalas ugunszīmi 1862. gadā tikusi atklāta arī jaunuzceltā Daugavgrīvas bāka, kas pēc izskata un izgatavošanas tehnoloģijas bija identiska mazajai Mangaļsalas māsai, tikai proporcionāli lielākā izmērā.
Saskaņā ar vēstures liecībām, 1917. gadā, Rīgai tuvojoties Ķeizariskās Vācijas karaspēkam, Krievijas garnizonam Daugavgrīvas cietoksnī tika dota pavēle atkāpties uz citām pozīcijām Mangaļsalā. Atkāpjoties, ievērojama daļa cietokšņa un krasta aizsardzības būves tika uzspridzinātas, ieskaitot vēsturisko Daugavgrīvas bāku, savukārt “mazā bāka”, pateicoties laimīgai apstākļu sakritībai, netika izpostīta.
1996. gadā tika uzsākta Austrumu jeb Mangaļsalas mola rekonstrukcija, pieņemot lēmumu 1861. gadā uzstādīto ugunszīmi demontēt, jo mols tiek būtiski pagarināts un gaismas ierīce jāpārvieto. Tomēr, mola rekonstrukcijas noslēdzošajā posmā, 1998. gadā nepārdomātas demontāžas laikā, vēsturiskās ugunszīmes pamats tika būtiski bojāts. Tādējādi vēsturisko “mazo bāku” nolemts utilizēt, savukārt tās vietā – uzstādīt jaunu, cilindrisku metāla cauruli ar elektrisku gaismas ierīci augšdaļā, kura pilda savu uzdevumu līdz pat šim laikam.