Nekustamā īpašuma tirgus: Vai sagaidāms lēciens vai stagnācija? Ekspertu vērtējumi

Nekustamā īpašuma tirgus Latvijā šobrīd piedzīvo mainīgu laiku, kurā ekonomiskie faktori, iedzīvotāju pirktspēja un globālās tendences veido kopējo ainu. Kādi ir gaidāmie pavērsieni un vai drīzumā varam sagaidīt tirgus “iekustināšanu”? Par to spriež nozares profesionāļi.

Iepriekšējās tendences un pašreizējā situācija

Pērnā gada sākumā nekustamā īpašuma tirgus Latvijā piedzīvoja zināmu sastingumu, tomēr gada izskaņā, samazinoties Euribor procentu likmēm, novērots darījumu skaita pieaugums mājokļu segmentā. Tiek prognozēts, ka šogad tirgus varētu kļūt aktīvāks, jo turpina samazināties gan Euribor, gan banku pievienotās likmes, kā arī pieejama ir hipotekāro kredītu pārkreditēšana. Lai gan kopumā novērojams pieprasījuma pieaugums pēc pilnībā gataviem mājokļiem, īpaši pieprasīti joprojām ir vienas līdz divu istabu dzīvokļi, kā arī kompakti jaunie projekti un renovētas ēkas, kurās uzturēšanas izmaksas ir zemākas.

Tomēr, raugoties uz plašāku ainu, Latvijas nekustamā īpašuma cenas ir salīdzinoši zemākas nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Tallinā un Viļņā, kas daļēji skaidrojams ar zemāku iedzīvotāju pirktspēju un atalgojuma līmeni. Lai gan pēdējos gados novērots mājokļu cenu pieaugums Rīgā (5-7%) un citās lielākajās pilsētās (3-4%), kā arī pieaugoša interese par lauku īpašumiem, kas saistīta ar attālinātā darba iespējām un vēlmi pēc mierīgāka dzīvesveida, joprojām pastāv izaicinājumi mājokļu pieejamībā. Būtisks faktors, kas ietekmē tirgus aktivitāti, ir arī procentu likmes, kuru samazinājums varētu veicināt lielāku pircēju aktivitāti, savukārt to pieaugums varētu samazināt interesi.

Ilgtspēja un attīstība – galvenie virzieni

Tiek prognozēts, ka 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus Latvijā turpinās attīstīties piesardzīgi, bet ar pozitīvu dinamiku. Ilgtspējīga dzīvošana un zaļās ēkas kļūst par arvien svarīgāku faktoru jaunu projektu attīstībā, jo pircēji arvien vairāk novērtē īpašumus ar zemākām ekspluatācijas izmaksām un zaļajām tehnoloģijām. Šī tendence atbilst arī globālajām ilgtspējas un vides aizsardzības prasībām.

Rīgā un Jūrmalā turpināsies urbanizācijas un attīstības projekti, kas uzlabo infrastruktūru un paplašina dzīvojamo platību, potenciāli paaugstinot īpašumu vērtību. Interese par nekustamo īpašumu tiek veicināta arī ar pilsētu infrastruktūras rekonstrukcijas un modernizācijas projektiem, piemēram, transporta savienojumu uzlabošanu.

Iedzīvotāju pirktspēja un nākotnes prognozes

Viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka nekustamā īpašuma tirgus aktivitāti, ir iedzīvotāju pirktspēja. Mareks Kļaviņš, SIA “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, norāda, ka cilvēki nekustamos īpašumus galvenokārt iegādājas laikā, kad viņu ienākumi ir pietiekami lieli vai stabili aug, radot ilgtermiņa pārliecību par spēju norēķināties. Viņš uzsver, ka nekustamā īpašuma nozare ir jūtīga pret sabiedrības stabilitātes apziņu, un pozitīvas tendences, piemēram, respondentu pārliecība par savu materiālo stāvokli nākotnē, var veicināt jaunu mājokļu iegādi.

Lai gan prognozes par nekustamā īpašuma cenu kāpumu Latvijā 2025. gadā ir piesardzīgas, paredzams, ka tas notiks lēnāk nekā iepriekšējos gados. Tomēr svarīgi ir sekot līdzi makroekonomiskajiem faktoriem, piemēram, inflācijai un valūtas kursu izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt tirgu. Papildus tam, ģeopolitiskie riski un globālās ekonomikas izmaiņas joprojām rada bažas un var ietekmēt nekustamā īpašuma tirgus attīstību Baltijas valstīs.

“Nekustamā īpašuma nozare ir viena no tām, kas mazliet ātrāk nekā citas tautsaimniecības nozares izjūt sabiedrības stabilitātes apziņu. Piemēram, jau 20 procenti respondentu pauž pārliecību, ka pēc gada uzlabosies viņu ģimenes materiālais stāvoklis. Tieši tie cilvēki, kuriem ir pārliecība par rītdienu, pēc rūpīgas savu finansiālo iespēju izvērtēšanas spēj izšķirties par jauna mājokļa iegādi.”

Lai gan kopumā ir novērojama atveseļošanās pazīmes komerciālā nekustamā īpašuma tirgū, īpaši pēc 2024. gada grūtībām, situācija joprojām ir svārstīga. Neskatoties uz izaicinājumiem, attīstītāji turpina iegādāties zemes gabalus nākamajiem gadiem, ticot cenu kāpumam un redzot biznesa potenciālu Latvijas tirgū.