Tramps svētdien solīja izbeigt jebkādu palīdzību Kolumbijai, kas ir vēsturiski tuva ASV partnere un pasaules lielākā kokaīna ražotāja, un nosauca Petro par “nelegālu narkotiku līderi”.
Tramps arī sacīja, ka pirmdien paziņos par jauniem muitas tarifiem Kolumbijas preču importam, un draudēja ar vārdā nenosauktu rīcību, lai “noslēgtu” narkotiku kultivēšanu Kolumbijā, ja Petro nerīkosies.
Kolumbijas Ārlietu ministrija pirmdien paziņoja, ka vēstnieks Daniels Garsija-Penja ir atsaukts uz konsultācijām no Vašingtonas uz Bogotu. Kolumbijas iekšlietu ministrs Armando Benedeti nosauca Trampa izteikumus par narkotiku kultivēšanas izbeigšanu ar spēku par “iebrukuma vai militāras rīcības draudiem pret Kolumbiju”.
Petro un Trampa konflikts sākās, kad Tramps janvārī atgriezās ASV prezidenta amatā. Tas ir saasinājies pēdējo nedēļu laikā saistībā ar ASV uzbrukumiem narkotiku kontrabandas kuģiem Karību jūrā.
Vašingtona kopš augusta ir dislocējusi karakuģus Dienvidamerikas piekrastes tuvumā un tur uzbrukusi vismaz septiņiem kuģiem, apgalvojot, ka ar tiem tika vestas narkotikas, kuras nonāktu ASV. Šajos uzbrukumos nogalināti vismaz 32 cilvēki.
ASV kampaņa pārsvarā fokusējas uz narkotiku kontrabandu no Venecuēlas, bet pēdējās dienās uzmanība ir pievērsta Kolumbijai.
ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets svētdien paziņoja, ka ir nogalināti trīs cilvēki uz narkotiku kontrabandas kuģa, kas esot saistīts ar Kolumbijas kreiso partizānu grupējumu “Nacionālās atbrīvošanas armija” (ELN). Pirms tam uzbrukumā citam kuģim izdzīvoja divi cilvēki, tai skaitā viens Kolumbijas pilsonis.
Petro ir apsūdzējis Trampu slepkavībās un Kolumbijas suverenitātes pārkāpšanā.
Kolumbija līdz šim bija saņēmusi vairāk ASV palīdzības nekā jebkura cita Dienvidamerikas valsts. 2023. gadā tā saņēma palīdzību 740 miljonu dolāru apmērā, no kuras puse tika izmantota narkotiku kontrabandas apkarošanai.