Darba devēju un arodbiedrību kritika par 2026. gada budžetu: nepietiekama taupība un formāls dialogs
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) joprojām stingri pauž nostāju, ka nākamā gada valsts budžetā ir iespējams īstenot ievērojamus ietaupījumus 850 miljonu eiro apmērā. Šī prasība tiek uzturēta, neskatoties uz valdības publiski pausto, ka ir izpildīts uzdevums samazināt publiskā sektora izdevumus par 479 miljoniem eiro trīs gadu laikā, sākot ar 2026. gadu . LDDK prezidents Andris Bite kritiski izteicies, ka ministrijas nav spējušas izpildīt pat sākotnēji noteikto uzdevumu samazināt budžetu par 150 miljoniem eiro un ieviest valsts pārvaldes efektivitāti . Viņš uzsver, ka pašreizējais izdevumu samazinājuma apjoms ir nepietiekams, radot bažas par valsts finanšu ilgtspēju un iespējamu “nākotnes nabadzību” . Bites ieskatā, ambīciju līmenis par budžeta izdevumu samazināšanu ir nepietiekams, un nav skaidrs, uz kā rēķina tiks segtas visas valsts budžeta vajadzības, pieaugot ārējam parādam un tā apkalpošanas izdevumiem .
Sociālo partneru neapmierinātība ar budžeta dokumentu pieejamību un dialogu
Gan LDDK, gan Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) prezidents Egils Baldzēns pauduši dziļu neapmierinātību ar budžeta dokumentu savlaicīgas pieejamības trūkumu . Bite norādīja, ka informatīvais ziņojums par budžeta prioritātēm kļuva publiski pieejams tikai dažas minūtes pirms Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdes sākuma, kas būtiski liedza iespēju pilnvērtīgi iepazīties ar materiāliem un sagatavoties diskusijai . Baldzēns pat pieļāva, ka sēdi bija iespējams atcelt šī iemesla dēļ, lai gan atzina, ka ziņojuma uzklausīšana kopumā ir vērtīga . Lai gan sēdē tika panākta vienošanās par turpmākajām NTSP sēdēm, kurās sociālajiem partneriem dokumenti būs pieejami trīs dienas pirms sēdes , abas organizācijas uzskata, ka sociālais dialogs šobrīd ir formāls un partneru ieteikumi netiek pienācīgi ņemti vērā, padarot visu diskusiju par simbolisku .
Finanšu ministrijas skatījums un panāktie ietaupījumi
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka darbs pie budžeta izdevumu samazināšanas ir aktīvs . Jau gatavojot 2025. gada budžetu, tika plānots ikgadējs 50 miljonu eiro bāzes izdevumu samazinājums . Strādājot pie 2026. gada budžeta, nozaru ministrijas vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, ko valdība apstiprināja 2025. gada 26. augustā . Turpinot darbu pie nākamā gada budžeta, nodrošināts vēl papildu 12,4 miljonu eiro izdevumu samazinājums . Tādējādi kopējais papildu finansējums, kas nodrošināts valsts budžeta izdevumu samazināšanas rezultātā, 2026.gadam veido 233 miljonus eiro . Savukārt vidējā termiņa valsts budžeta izdevumu samazinājums 2026.–2028. gadā kopumā sasniedz 814,1 miljonu eiro . Finanšu ministrijas skatījumā, kopumā publiskā sektora izdevumi trīs gadu laikā tiek samazināti 479 miljonu eiro apmērā .
Prioritātes un nepietiekamais finansējums atsevišķām nozarēm
Finanšu ministrija informē, ka no papildu finansējuma valdības noteiktajām prioritātēm – drošībai, atbalstam ģimenēm ar bērniem un izglītībai – lielākā daļa tiks nodrošināta, samazinot valsts budžeta izdevumus . Kopumā šīm prioritātēm plānots papildu finansējums 565,5 miljonu eiro apmērā, no kura drošībai paredzēti 320,3 miljoni eiro, izglītībai – 45 miljoni eiro, ģimenēm ar bērniem atbalstam – 94,8 miljoni eiro, bet citiem pasākumiem – vēl 105,4 miljoni eiro . Tomēr LBAS uzskata, ka vēl ir vairāki nopietni jautājumi, par kuriem budžeta kontekstā jārunā, tostarp par veselības aprūpi, kurai piešķirti 34,1 miljons eiro, kas ir aptuveni 5,24% no nepieciešamā sabiedrības veselības pamatnostādņu īstenošanai . Arodbiedrības norāda, ka veselības aprūpei papildus nepieciešami vēl 650 miljoni eiro, un algu pieaugumam nozarē nepieciešami 133 miljoni eiro, kas nav atrasti . Tāpat aktuāls jautājums ir par reģionālajiem pārvadātājiem un dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu, kur arodbiedrības norāda uz nepieciešamību palielināt sabiedriskā transporta šoferu stundas tarifa likmi no 5,5 eiro līdz 11,5 eiro, un pārejas izmaksu aplēses ir 15 miljoni eiro . Tiek uzsvērts, ka nepieciešams nodrošināt finansējumu programmai “Skola 2030”, kur pedagogu atalgojuma pieaugumam nepieciešami vēl papildu 8 miljoni eiro .