Vecākais bērns naktī pamodās no liela blīkšķa un steidzās pie savas vecmāmiņas, kuru ieraudzīja guļam uz zemes. Mazmeita centās viņu piecelt augšā, taču tas neizdevās. Bērns neapjuka un zvanīja uz ārkārtas tālruni, lai izsauktu mūsu mediķu brigādi. Lai arī ome nevarēja pakustināt ne rokas, ne kājas, par laimi, runas spēja bija saglabāta. Mazmeita turēja omei telefonu pie auss un viņa pati stāstīja dispečeram, kas noticis. Simptomi liecināja, ka tas ir insults.
