Ivars Letkovskis Vecumnieku pusē zina visas adreses un pakalpojumu saņēmēju paradumus

Misas bibliotēkai paredzētos sūtījumus Ivars Letkovskis ievieto kastītē pie ēkas.

Kad Ivars Letkovskis 2009. gada rudenī sāka strādāt par pastnieku Vecumniekos, laikrakstus, žurnālus, vēstules un citus sūtījumus viņš izvadāja ar velosipēdu. 2010. gada sākumā VAS«Latvijas Pasts» piedāvāja iespēju nokļūšanai pie adresātiem izmantot savu personisko auto, bet kopš 2024. gada viņš plašo teritoriju apbraukā ar dienesta automobili – sākumā ar benzīndzinēja «Toyota Yaris», bet pašlaik ar tādas pašas markas hibrīdauto. Atjaunojot autoparku, uzņēmums izšķīries par labu ekonomiskam un videi draudzīgam risinājumam, kas īpaši izdevīgs ir reģionos, kur visai zems apdzīvotības blīvums. Arī I. Letkovska apkalpotajā teritorijā attālumi starp adresātiem lauku mājās ir vairāki kilometri.
Viņš ir vienīgais mobilais pastnieks vīrietis Bauskas novadā, un laikrakstam «Bauskas Dzīve» 31. jūlijā bija iespēja iepazīt sūtījumu piegādātāja ikdienu, izzināt «Latvijas Pasta» piedāvāto pakalpojumu klāstu un iedzīvotāju paradumus, krustām šķērsām izbraukāt plašo apvidu, kas aptver neskaitāmas viensētas, individuālās mājas, daudzdzīvokļu un sabiedriskās ēkas.

Ivars Letkovskis ik darbdienu radis daudz staigāt; iespaidīgs ir arī ar auto nobraukto kilometru skaits.

Vairāk nekā 1200 adreses
Kopš Vecumnieku pasta nodaļa pārtapusi par klientu apkalpošanas punktu, pastnieka rīts sākas krietni agrāk. I. Letkov-skis ceļas plkst. 4.20, pabrokasto un jau pēc stundas no Vecumniekiem dodas uz «Latvijas Pasta» Zemgales reģiona piegādes punktu «Bauska», kas kopš 3. augusta no mazpilsētas centra pārcelts uz Īslīces pagasta Rītausmām. Turp dodas arī viņa kolēģi no Bauskas, Iecavas un Rundāles. Šāda kārtība pastāv jau nepilnus divus gadus, bet, vērtējot pārmaiņas lielākā laika nogrieznī, jāatzīst – mainījušies gan «Latvijas Pasta» pakalpojumu saņēmēju paradumi, gan darbinieku ikdiena.
«Patlaban Bauskas novada teritoriju apkalpo 12 mobilie pastnieki, bet agrāk Vecumniekos vien bija kādi desmit. Vēlāk palika trīs – viens «kājinieks» iznēsāja sūtījumus adresātiem ciema centrā, divi ar riteņiem veica piegādi klientiem laukos. Umpārtes pusē bija pastniece, Misā – pat trīs… Nu esmu palicis viens,» situāciju ieskicē I. Letkovskis. Viņa pārziņā ir vairāk nekā 1200 adreses Stelpes un Vecumnieku pagastā. Protams, nekad visiem reizē nav sūtījumu, taču jāzina no galvas, kur katrs sasniedzams. Dienā, kad kopā ar pastnieku pie adresātiem devās arī «Bauskas Dzīve», bija jāapmeklē ap 350 klientu gana plašā apkaimē – Stelpē, Umpārtē, Vecumniekos, Misā, Beibežos, Zvirgzdē, Piebalgās. «Pirmie sūtījumus saņem iedzīvotāji Stelpes pusē, daudzi vēl guļ, kad pēc plkst. 7 grabinos gar pastkastīti,» smejas pastnieks. No piegādes punkta «Bauska» iznākot ātri tikt prom, jo sūtījumi ir sagatavoti un secīgi sašķiroti. Saņemot tos no vadītājas Grietas Āboltiņas, atliek vien vēstules, laikrakstus un žurnālus sagrupēt vajadzīgajā kārtībā, lai, braucot pa pārdomāti izplānoto maršrutu, viss būtu pa rokai.

Rekords – 40 pensiju vienā dienā
Vispirms pastnieks apmeklē adresātus Stelpes pagastā, tad dodas uz Umpārtes pusi un Vecumniekiem. Lai izvadātu sūtījumus iedzīvotājiem posmā no Vecumnieku dzelzceļa pārbrauktuves līdz viensētām, kurp ved Ķeguma ceļš, izbraukātu Vecā ezera apkaimi, kā arī izriņķotu centra ieliņas un sasniegtu tālākas mājvietas, paiet vairāk nekā trīsar-pus stundas. Beibežu un Misas virzienā – teju divas. Kad pulk-stenis rāda jau trešo pēcpusdienas stundu, vēl jādodas uz Zvirgzdi un Piebalgām. Tāda ir dienaskārtība, ja nav pensiju piegāde un vedumā pavisam tikai septiņas ierakstītas vēstules.
«Darbdiena ir gara, citreiz ap plkst. 15 – 16 pastu esmu izvadājis, ziemā vēlāk – ap plkst. 17 – 18, bet, ja pensiju laiks un vēl piektdiena, tad ilgāk. Manā teritorijā daudz senioru – ap 200 – vēlas, lai pensiju nes mājās. Gados vecākiem cilvēkiem ierastāk ir rīkoties ar skaidru naudu,» novērojumos dalās I. Letkovskis. Viņš piebilst, ka rekords bijis 40 pensiju piegāde vienā dienā. Pie katra jāaizbrauc, jāieiet, cits grib parunāties, kāds vēlas pacienāt, bet ilgi uzkavēties nevar, jo arī citās mājās gaida.
Vismierīgākās ir pirmdienas, kad nav preses izdevumu, vien vēstules, savukārt visnoslogotākās – trešdienas un piektdienas, kad nāk klajā žurnāli un avīzes.

Kādā dzīvoklī Vecumniekos, Rīgas ielā 31, pastnieks adresātam piegādā ierakstītu vēstuli.

Nevēlas saņemt ierakstītu vēstuli
Viens no pastnieka pienākumiem ir nodot adresātam tieši rokās ierakstītu vēstuli. Reizēm ir līdz desmit šādu sūtījumu, bet pieredzēts arī, ka vēstuļu ap 30. Labi, ja laimējas klientu sastapt mājās, taču visbiežāk durvis neviens neatver un pastniekam jāaizpilda un pastkastītē jāatstāj aicinājums saņemt vēstuli klientu apkalpošanas punktā Vecumniekos. Daudziem, jo īpaši strādājošajiem, tas ir izaicinājums, jo pēc sūtījuma var doties tikai darbdienās no plkst. 8 līdz 11; arī Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes un Valles pagasta iedzīvotājiem adresēto korespondenci izsniedz Vecumniekos. Saprotams, ka šāda kārtība ne visus apmierina, tāpēc, kā skaidro pastnieks, ir iespēja pieteikt laiku, kad sūtījumu piegādāt mājās atkārtoti.
I. Letkovskis neslēpj, ka bieži vien vēstules nāk no parādu piedzinējiem, un daudzi nemaz nevēlas tās saņemt. «Cilvēks atver durvis un uzzinot, ka esmu atnesis ierakstītu sūtījumu, atmet ar roku un steidz prom. Cits parakstās un saka – es to tāpat miskastē izmetīšu. Lai rīkojas, kā vēlas, bet es savu darbu esmu paveicis,» viņš teic.

Zeķes uz mājām vairs neved
I. Letkovskis atzīst, ka viņa apkalpotajā iecirknī «Pastnieks mājās» nav dikti pieprasīts; jūlijā, piemēram, tikai trīsreiz kādam radusies vajadzība pēc šāda pakalpojuma. Kāds vēlas nopirkt pastmarku un aploksni, cits telefona priekšapmaksas karti, bet vēl kāds grib samaksāt rēķinus. «Ja saņemts šāds pieprasījums, man lietotnē «WhatsApp» atnāk ziņa, kurā adresē nākamajā dienā esmu gaidīts un kāds pakalpojums pieteikts. Bieži vien seniori, kuriem mājās piegādāju pensiju, tajā pat dienā vēlas arī samaksāt rēķinus vai abonēt preses izdevumus. Cilvēkiem laukos tas ir ļoti ērti, jo nekur nav jāiet vai jābrauc. Pastnieka darbdiena gan tad kļūst garāka, jo katra darījuma noformēšana prasa laiku,» ieskatu amata pienākumos sniedz
I. Letkovskis. Agrāk «Latvijas Pasts» tirgoja dažādas sadzīves lietas; tad gan pastniekiem bijis pilns automašīnas bagāžnieks ar veļas pulveri, tualetes papīra ruļļiem, sēklu paciņām, zeķēm un daudz ko citu. Nu jau labu laiku šādas mantas ar pasta auto pie klientiem nevizina.
Pastnieks atminas, ka agrāk vientuļie pensionāri ne reti lūguši pa ceļam atvest arī pārtikas preces no veikala. Kā atteiksi? «Reiz aizbraucu pie kāda seniora Umpārtes pusē, viņš guļ – ne parunāt var, ne piecelties. Redzu – nav labi. Izsaucu «ātros». Vīrs dzīvoja viens, kas zina, kā viss beigtos, ja nebūtu todien turp devies,» aizdomājas
I. Letkovskis, «tas, protams, nav pastnieka pienākums, bet cilvēcīgi gribas izpalīdzēt, jo īpaši, ja zinu – senioram neviena cita nav, kam paprasīt.» Reizēm pastniekam kāds palūdz iegādāties laikraksta vai žurnāla numuru, ko piemirsis abonēt; arī tad izlīdzot.

Inese Dātava, Beibežu bibliotēkas vadītāja, pastnieku sagaida telpās, bet viņas atvaļinājuma laikā sūtījumi tiks ievietoti pastkastītē.

Suņi, ceļi un pastkastītes
Vērtējot pastnieka darba izaicinājumus, I. Letkovskis, daudz nedomājot, teic, ka apgrūtinājumu rada saimnieku nepieskatītie suņi, neizbraucamie ceļi un bojātas vai grūti sasniedzamā vietā ierīkotas pastkastītes.
«Nav patīkami, ja suns aiz sētas rej un ārdās, neļauj pacelt pastkastītes vāku, lai ievietotu sūtījumus, vai lec virsū mašīnai, ja esmu piestājis viensētā. Manā maršrutā trīs vietās ir dikti neganti mājas sargi. Ar suņiem joki mazi, reiz Stelpes pagastā tāds mazs šunelis ieķēra kājā,» par pieredzēto stāsta pastnieks, «kad jāpiegādā pensija citā datumā nekā ierasts, zvanu saimniekam un brīdinu, ka būšu, lai suns mani nepārsteidz.»
Tomēr visvairāk raižu rada pavasarī, rudenī un ziemā neizbraucamie ceļi. Ļoti slikts ir autoceļa P88 posms uz Ķeguma pusi. Pirms pāris gadiem par nekvalitatīvo grantsceļu bijis pat sižets televīzijas raidījumā «360TV Ziņneši», kur Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis demonstrēja, pa kādu ceļu viņam ikdienā nākas braukt, lai nokļūtu mājās. Pastnieks atklāj, ka nekas nav mainījies, sliktos laikapstākļos ceļš grimst, un arī pasta auto tikai ar ieskrējienu trakākajam posmam tiek cauri. Arī Stelpes pusē ir kāds teju neizbraucams mālains ceļa gabals, ko vietējie pieveic tikai ar džipiem. Reiz I. Letkovska vadītais auto tur palicis bez «pannas» jeb dzinēja aizsarga, bet uz Bauskas ceļa divreiz vējstiklā ielidojis pretimbraucoša auto pacelts akmens. Vērtējot brauktuves, viņš pauž gandarījumu par beidzot sakārtoto Misas ceļu, ko nu klāj asfalta segums un vairs nav jākratās pa nebeidzamajām bedrēm.
Pastniekam ērtāk būtu, ja sūtījumus varētu ievietot viegli sasniedzamā kastītē, taču pat daudzdzīvokļu mājās, kur kāpņutelpā ierasts redzēt sekciju pastkastītes, kāds pamanījies savu individuālo piestiprināt 2. stāvā pie dzīvokļa durvīm. Skrien nu augšā un lejā! Viensētu ļaudis ērtību labad pastkastītes novieto ceļagalā, bet viens no kaimiņiem izlemj savējo ierīkot tieši pagalmā; citam atkal kastīte tā nomaskēta, ka grūti ieraudzīt. Iepazīstot pastnieka ikdienu, «Bauskas Dzīve» novēroja, ka kāda pastkastīte Misas pusē bija paslēpusies durstīgā mežrozīšu krūmā, vienlīdz apdraudot gan sūtījuma piegādātāju, gan adresātu. Gadoties arī dzirdēt izteikumu – man pastkastīti nevajag, bet pienāk reize, kad jāsaņem, piemēram, bankas atsūtītā maksājumu karte, tāpēc ikvienam ir svarīgi parūpēties par kastīti korespondences ievietošanai, uzsver pastnieks.
«Daudzās ēkās, kur kāpņutelpas glabā padomjlaiku noskaņu, arī pastkastītes gadu desmitiem tās pašas; citām vairs nav pat dibena, un sūtījumi krīt ārā. Prieks, ka vienā mājā Vecumniekos jaunais apsaimniekotājs sagādājis jaunas kastītes; patīkami gan man, gan iedzīvotājiem,» teic I. Letkovskis. Viņš allaž pamana glīti noformētas vai neparastas pastkastītes ciema mājās un viensētās. «Bitītēs» Vecumniekos arī sūtījumu kastīti rotā bitītes, savukārt «Baložu» saimnieki Stelpes pagasta Nīzerē likuši lietā izdomu un pasta balodim atvēlējuši… veļasmašīnu.
Reizēm nepatīkamas situācijas rada maldīgais uzskats, ka viss, ko cilvēks atrod savā sūtījumu kastītē, ir pastnieka rokudarbs. «Esmu uzklausījis pārmetumus par reklāmām, ar ko piebāzta kastīte. Tad skaidroju, ka «Latvijas Pasts» reklāmas neizplata, veikalu tīkli algo savus kurjerus, kas drukāto informāciju nogādā adresātam. Cilvēks to nav zinājis un atvainojas, ka bijis skarbs,» teic I. Letkovskis.

Baložu mājās Nīzerē saimnieki pasta sūtījumus aicina ievietot veļasmašīnā, savukārt kaimiņi «Jaunstraumēnos» izvēlējušies tradicionālu pastkastīti.

Sarūk abonementu skaits
Pastnieka ikdiena jo cieši saistīta ar iedzīvotāju paradumiem, un ļauj novērtēt, kā laika gaitā tie mainījušies. Agrāk pasta somas bija smagas, pilnas ar avīzēm un žurnāliem, tās nācies uzpildīt pat vairākkārt; tagad sūtījumu skaits ievērojami sarucis.
«Kad sāku apkalpot šo teritoriju, piemēram, «Bauskas Dzīvi» piegādāju 140 adresēs, pašlaik – ap 90. «Latvijas Avīzi» abonē 20 mājās, bet «Dienu» – divās. Mainās paaudzes, un jaunie drukāto presi nelasa; arī pensionāri to abonē daudz retāk, labāk pasūta kādu krustvārdu mīklu žurnālu, lai kavētu laiku un asinātu prātu,» atklāj I. Letkovskis. Tomēr ir klienti, kuri gadiem palikuši uzticīgi iemīļotajam laikrakstam un, mainot dzīvesvietu, arī «avīzi ņem līdzi». Kādās mājās gaidīts ir Limbažu puses «Auseklis», citās – Jēkabpils novada laikraksts «Brīvā Daugava», bet Narbutu viensētā Vecumniekos – Aizkrauklē izdotais «Staburags». Pagalmā sastaptā Aija Narbute «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka pastnieks ģimenē ir ļoti ieredzēts; viņš ir atsaucīgs un savus pienākumus veic godam. «Abonējam žurnālus un «Staburagu». Uzskatu, katrās mājās jābūt kādam preses izdevumam,» viņa vērtē.
I. Letkovski sētsvidū sagaida arī Irma Šņore, kura agrāk dzīvojusi «Runguļos», bet tagad – pie meitas Ingrīdas Segliņas Upes ielā Vecumniekos. «Mums ir ļoti labs pastnieks, es kā parādos ar saviem kruķiem, viņš tūliņ lec no mašīnas ārā un dod avīzītes. «Diena» ir Ingrīdai, bet man – «Latvijas Avīze», ko lasu no pirmā numura. Aizraujos arī ar krustvārdu mīklām, esmu pasūtījusi «Laimīgo Programmu»,» atklāj seniore, kurai septembrī būs 90. «Pastnieks ir ļoti pretimnākošs. Kad aizbraucu ceļojumā, viņš mammai avīzītes pienes līdz durvīm, jo viņai grūti aizsniegt pastkastīti,» teic Ingrīda. Savukārt mamma stāstīto papildina, atklājot kādu norunu starp viņu un pastnieku: «Ja pagalmā atstāts spainītis, tā ir zīme, ka es vēl neesmu izriktējusies iziešanai no mājas un preses izdevumi jāieliek tur.» Arī Misā kādai seniorei pastnieks sūtījumus uznes līdz dzīvoklim, paver durvis un uzliek uz koridorā noliktā beņķīša.

Irma Šņore allaž priecājas par satikšanos ar pastnieku un bieži vien viņu sagaida mājas pagalmā. Foto – Žanna Zālīte

Vienmēr jābūt ierindā
«Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka pastnieka darbs ir ļoti atbildīgs un prasa labu fizisko noturību. Slodze ir ievērojama un, apkalpojot adresātus Vecumnieku centrā, kur iela pie ielas un māja pie mājas, nākas vairākas stundas nolēkāties, te izkāpjot no auto, te atkal tajā iekāpjot un stūrējot uz priekšu. «Noskriešanās ir pamatīga,» apliecina I. Letkovskis, «turklāt šī diena ir tveicīga – ap +30 grādu, labi, ka vējiņš atspirdzina. Reizēm domāju, cik žēl, ka mašīna man nebrauc iepakaļ, kamēr visas mājas apstaigāju. Soļu skaitītāju neizmantoju, bet nākas krietni noieties. Ar auto nedēļā mēroju vairāk nekā 1000 km, vidēji dienā – virs 200, bijis pat 250 km. Gluži vai tikpat, kā līdz Ventspilij aizbraukt!»
Pastniekam jābūt ierindā jebkuros laika apstākļos, un arī slimot nedrīkst, joko I. Letkovskis. Rudenī viņš plāno doties atvaļinājumā, bet pirms tam jāapmāca kolēģe, kas aizvietos. Teritorija ir plaša, maršruts – sarežģīts, turklāt jāielāgo gan adreses, gan pakalpojuma saņēmēju paradumi. «Pastnieka darbs ir foršs, jo nav vienveidīgs! Tas nav, kā strādāt pie konveijera. Katra diena ir citādāka, dažādi arī sastaptie cilvēki, un laiks paiet ātri,» gandarīts atklāj I. Letkov-skis, «turklāt baudu dabu, iepazīstu apkaimi, redzu, kā ļaudis veido savu vidi un arvien pamanu ko jaunu un skaistu. Esmu liecinieks tam, kā viss mainās – nesen lauki vēl bija zaļi, nu jau kuļ labību.»

Ivara Letkovska darbdienas maršruts sākas agrā rītā «Latvijas Pasta» Zemgales reģiona piegādes punktā «Bauska», kas kopš 3. augusta no mazpilsētas centra pārcelts uz Īslīces pagasta Rītausmām. Te pastnieki saņem preses izdevumus un korespondenci, kas piegādājama klientiem. Foto – Māris Krūmiņš

Ilze Davidenko preses izdevumus piegādā Brunavas puses ļaudīm.

Pastniece Inese Viļuma apkalpo klientus Bārbelē, Vallē un Kurmenē.