Par turpmāko lidsabiedrības likteni lielā mērā lems pirmdien paredzētā aizdevēju sapulce. “airBaltic” nepieciešama esošo kreditoru piekrišana procentu maksājumu atlikšanai, kā arī jauna finansējuma piesaistei. Uzņēmuma obligāciju vērtība kopš gada sākuma tirgū sarukusi par aptuveni 80%.
Lai arī iepriekš valdības pārstāvji uzsvēra, ka jauna valsts finansējuma piešķiršana “airBaltic” nav plānota, Ministru kabinets slēgtā sēdē nolēma lūgt Saeimai atļauju pagarināt iepriekš izsniegtā 30 miljonu eiro aizdevuma atmaksas termiņu, kā arī piedalīties jauna pagaidu finansējuma piesaistē.
Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) norāda, ka valstij nevajadzētu kļūt par vienīgo aviokompānijas finansētāju un arī privātajiem investoriem jāiesaistās. Viņš uzskata, ka “airBaltic” saglabāšana ir būtiska Latvijas ekonomikai.
“Ir pēdējā iespēja reāli glābt “airBaltic”. Tā ir pēdējā atstātā iespēja. Es gribu, ka šī valdība izdara visu iespējamo, lai mēs redzētu “airBaltic” lidojam arī nākotnē,” sacīja Kulbergs.
Premjers arī kategoriski noraida iespēju ļaut lidsabiedrībai nonākt maksātnespējā, to dēvējot par sliktāko no pieejamajiem risinājumiem.
Uzņēmuma jaunais biznesa plāns paredz izmaksu un flotes samazināšanu. Līdz gada beigām lidmašīnu skaitu plānots samazināt no 54 līdz 36, savukārt aviācijas arodbiedrība lēš, ka šādu izmaiņu dēļ darbu varētu zaudēt līdz 30% darbinieku.
Plašāk “De Facto” sižetā: