Eksperti norāda, ka iedzīvotāji ne vienmēr izprot savu lomu krīzes situācijā. Latvijas Universitātes pētniece Ieva Birka uzsver, ka cilvēkiem trūkst izpratnes par to, kā viņi paši var palīdzēt valstij, piemēram, 72 stundas nodrošinot savu pamatvajadzību apmierināšanu vai ziņojot dienestiem par aizdomīgām aktivitātēm.
Arī civilās aizsardzības eksperts Vitālijs Rakstiņš norāda, ka ar plāniem vien nepietiek. “Stāsts ir, vai viņi ir uz papīra, vai viņi tiešām ir pārbaudīti mācībās, stresa testos,” viņš sacīja.
Pašvaldības atzīst, ka joprojām nav skaidru un praktiski pārbaudītu algoritmu masveida evakuācijai. Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Aino Salmiņš norāda, ka īpaši neskaidrs ir jautājums par to, kas notiktu pēc pirmajām 72 krīzes stundām.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests savukārt brīdina par iespējamu transporta, šoferu un apmācītu cilvēku trūkumu plašas evakuācijas gadījumā. Eksperti rosina izveidot iepriekš apmācītus civilās aizsardzības formējumus, kas nepieciešamības gadījumā varētu palīdzēt glābējiem un citiem dienestiem.
Tikmēr patvertņu izveide norit lēni. Publiski marķētajās patvertnēs pašlaik vietas ir nepilniem 200 000 cilvēku, bet no 64 patvertņu pielāgošanas projektiem līdz jūlija sākumam bija pabeigts tikai viens.
Kā piemēru Latvijai eksperti min Tallinu, kur izveidota pilsētas brīvprātīgo krīzes rezerve un tiek uzstādītas arī modulāras patvertnes. Tomēr arī Igaunijas galvaspilsētā atzīst, ka iedzīvotāju gatavība krīzei vēl nav pietiekama. “Piecas stundas bez ūdens nav krīze. Tās ir neērtības. Tāpēc ir jābūt gataviem,” uzsver Tallinas vicemērs Tīts Teriks.