Saskaņā ar Darba strīdu likumu kolektīvs interešu strīds ir tādas domstarpības starp darbiniekiem vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju, darba devējiem, darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.
Ja ir radies pamats kolektīvam interešu strīdam, kolektīva interešu strīda puse rakstveidā iesniedz otrai pusei iesniegumu, kurā norāda savas prasības.
Kolektīva interešu strīda otra puse to nekavējoties izskata un triju dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas rakstveidā paziņo savu atbildi. Ja atbilde uz iesniegumu ir noraidoša vai arī netiek sniegta, strīds izšķirams kolektīva interešu strīda izlīgšanas komisijā.
Savukārt, ja komisijā netiek panākta vienošanās, strīdu izšķir darba koplīgumā noteiktajā kārtībā. Ja šāda kārtība nav noteikta, strīds izšķirams ar samierināšanas metodi vai šķīrējtiesā.
Arodbiedrības sākotnējais uzstādījums bija prasīt darba samaksas palielinājumu par 15% ārstniecības personām un par 140 eiro atbalsta personām.
Pēcāk tā izvirzīja prasību par atalgojuma pieaugumu ārstniecības personām vismaz 13,5% apmērā. Tas budžetā prasītu papildu 133 miljonus eiro.
LVSADA šīs prasības pamatoja ar apsvērumiem, ka valdība nespēj nodrošināt nozares konkurētspēju, un atsaucās uz FM prognozēto algu pieaugumu tautsaimniecībā.
Kā norādīts FM prezentācijā, 2026.gadā kopējais papildu finansējums veselībai būs 34,5 miljoni eiro, 2027.gadā – 34,1 miljons eiro, bet 2028.gadā – 34,1 miljons eiro.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) atzinis, ka mediķu arodbiedrības prasība par papildu 133 miljoniem eiro mediķu atalgojumam un tā pieaugumu par vismaz 13,5% šobrīd nav reāli īstenojama.