Strazdiņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai uzbrucējs bija Latvijai nedraudzīga valsts, tas nenozīmē, ka šī valsts nevar tikt pie datiem. Ir iespējams ieiet melnajā tirgū un iegādāties nepieciešamos datus. Šajā gadījumā svarīgākais esot nevis uzbrucējs, bet gan tas, kur dati nonāks. Strazdiņš prognozēja, ka ticams variants ir datu nonākšana pie Krievijas krāpniekiem. Viņš norādīja, ka pret krāpniekiem, kuri apkrāpj rietumniekus, mēdz pievērt acis un tos nesodīt.
Komentējot, kā šos datus varētu izmantot krāpnieki, Strazdiņš norādīja, ka nav labāka veida, kā pārliecināt cilvēku, parādot viņam reālus datus, jo, pēc upura domām, šādu informāciju varētu zināt tikai speciālists. Realitāte patlaban izskatoties tāda, ka visi dati ir krāpnieku datubāzēs. Tie, kuri nozaga šos datus, neesot paši krāpnieki, bet gan cilvēki, kuri pēc tam šos datus tirgo melnajā tirgū. Savukārt cilvēkus, kuri šos datus nopērk, sauc par datu brokeriem, un viņi pēc tam šos datus piedāvā pašiem krāpniekiem.