Gruzijas žurnālistes skatījums: Eiropa zaudē Gruziju, bet vēl ir cerība
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska nesen paustais viedokklis, ka Eiropa šobrīd ir zaudējusi Gruziju, diemžēl atbilst patiesībai, atzīst Nino Žižilašvili, Gruzijas televīzijas kanāla “TV Formula” žurnāliste. Neskatoties uz šo drūmo realitāti, viņa pauž cerību, ka pilnīga zaudējuma vēl nav noticis un pastāv iespējas cīnīties par valsts nākotni Eiropas virzienā.
Politiskās polarizācijas un Krievijas ietekmes ēna
Žižilašvili intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka Gruzijas politiskās situācijas sarežģītību veicina dziļā politiskā polarizācija valstī. Viņa norādīja uz miljardiera oligarha Bidzinas Ivanišvili prokrievisko ietekmi, kurš, pēc viņas teiktā, ir sagrābis valsti un izdara spiedienu uz neatkarīgām balsīm. Šī situācija rada bīstamu vidi, īpaši neatkarīgiem medijiem. Žurnāliste atklāja, ka kopš 90. gadu beigām, kad viņa uzsāka darbu žurnālistikā, nekad nav jutusies tik apdraudēta kā šobrīd, pastāvot reālam fiziska spiediena riskam.
Problēmas pastiprina arī tā dēvēto “titūšku” jeb maskās tērptu noziedzīgu grupējumu locekļu uzbrukumi, kas notiek uz ielām, papildus policijas spēku darbībām. Šie uzbrukumi žurnālistiem, kas bieži vien ir brutāli un vērsti uz galvas rajonu, paliek bez sekām, jo uzbrucēji nenes atbildību. Žižilašvili norādīja uz sistēmisku pieeju pret neatkarīgiem žurnālistiem, atklājot, ka pēdējā pusotra gada laikā piedzīvoti vairāk nekā 122 uzbrukumi, no kuriem 40 guvuši smagus ievainojumus.
Cerība uz vienotu opozīciju un Eiropas loma
Lai Gruzija spētu atgūt savu Eiropas perspektīvu, žurnāliste uzsver, cik svarīgi ir, lai Gruzijas opozīcija spētu apvienoties. Šis process gan vēl nav pilnībā izdevies, neskatoties uz bijušās Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili centieniem to veicināt. Zurabišvili, kura ir pirmā sieviete Gruzijas prezidenta amatā, ir ieņēmusi prorietumniecisku nostāju un ir centusies stiprināt valsts saikni ar Eiropu, tomēr politiskā situācija paliek sarežģīta.
Kā liecina nesenākie notikumi, Eiropas Savienība (ES) ir paudusi nopietnas bažas par Gruzijas valdības rīcību, kas nav savienojama ar Eiropas vērtībām. Lai gan ES Gruzijai piešķīra kandidātvalsts statusu 2023. gada decembrī, vēlākajos procesos, piemēram, pieņemot tā saukto “ārvalstu aģentu” likumu, kas atgādina Krievijas praksi, ES ir norādījusi, ka tas apdraud Gruzijas virzību uz integrāciju un pat faktiski to aptur. Gruzijas valdība ir izteikusi arī nostāju, ka nevēlas uzsākt iestāšanās sarunas ar ES līdz 2028. gada beigām, noraidot jebkādus ES budžeta grāntus un uzsverot, ka integrācija nav “žēlastība”, bet gan divpusējs process.
Nākotnes izaicinājumi un cīņa par demokrātiju
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Gruzijas sabiedrība joprojām cer uz pozitīvām pārmaiņām. Decembra sākumā Tbilisi notika desmitiem tūkstošu cilvēku liels mītiņš, lai atzīmētu ES kandidātvalsts statusa piešķiršanu, kas liecina par spēcīgu prorietumniecisku noskaņojumu tautā. Tomēr politiskā situācija Gruzijā joprojām tiek raktzerizēta kā ļoti intensīva un nestabila.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp Eiropas Parlaments, ir paudusi kritisku nostāju pret notikumiem Gruzijā, īpaši attiecībā uz parlamenta vēlēšanām, kuras daudzi uzskata par falsificētām un neatbilstošām demokrātiskajiem standartiem. Gruzijas opozīcija turpina cīņu par demokrātisko nākotni, neskatoties uz politisko spiedienu un dažādu opozīcijas līderu apcietināšanu.
Nino Žižilašvili cer, ka Eiropa varētu būt aktīvāka un, iespējams, apsvērt sankciju piemērošanu pret tiem, kas kavē Gruzijas virzību uz demokrātiju un Eiropu. Lai gan Gruzija ir ieguvusi kandidātvalsts statusu, tās ceļš uz pilnvērtīgu dalību ES vēl ir garš un pilns ar šķēršļiem, kas prasa gan iekšēju politisko gribu, gan starptautisku atbalstu un spiedienu.