Tāpēc mūsdienu informatīvo karu ir grūti reducēt tikai uz cīņu ar “viltus ziņām”, uzskata Andžāns. Ļaunprātīga manipulācija var balstīties reālā faktā, kas izrauts no konteksta, vai aktuālā sociālā problēmā, kurai tiek piedāvāts vienkāršots un emocionāli iedarbīgs skaidrojums. Tehnoloģijas tikai paātrina šāda satura izplatīšanos: vienu un to pašu tēzi vienlaikus var atkārtot desmitiem šķietami neatkarīgu avotu – troļļi, viltus lapas un reizēm arī “noderīgie idioti” -, radot iespaidu par plašu sabiedrības vienprātību.
No tā izriet arī nepatīkams secinājums Eiropai: atklāti propagandisku kanālu bloķēšana ir nepieciešama, taču ar to nepietiek. Informatīvās telpas noturība ir atkarīga no sabiedrības uzticēšanās profesionālai žurnālistikai, kvalitatīvas informācijas pieejamības dažādām sabiedrības grupām un cilvēku spējas salīdzināt avotus – īpaši tad, kad manipulatīvs vēstījums precīzi sakrīt ar viņu pašu bailēm vai aizkaitinājumu.
Skaļākais Kremļa megafons ir kļuvis klusāks. Taču tā vietā radušies tūkstošiem mazāku – un daudzi no tiem vairs nemaz neizskatās pēc Krievijas propagandas.
lensEU podkāsts ir daļa no Eiropas mediju sadarbības projekta lensEU, kura mērķis ir padarīt Eiropas Savienības politiku saprotamāku un tuvāku cilvēkiem dažādās Eiropas valstīs. Katra epizode papildināta ar reportāžām, ekspertu viedokļiem un skaidrojumiem par Eiropas un vietējās politikas lomu.