AT konstatēja, ka vairāki pieteicēja lūgumi bāriņtiesai nav izskatāmi administratīvā procesa kārtībā. Tie ir ar vecvecāka un bērna saskarsmes kārtības organizēšanu saistīti jautājumi, kurus risina civiltiesiskā ceļā.
Savukārt lūgums, kas attiecas uz pieteicēja saskarsmes ar bērnu norises izvērtējumu, ir saistīts ar bērna interešu aizstāvību un ietilpst bāriņtiesas kompetencē, tādēļ iestādei uz to būtu jāreaģē vismaz kā uz privātpersonas iesniegumu, bet nepieciešamības gadījumā – arī saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem. Kā norāda AT, tiesnesis kļūdaini secinājis, ka šis jautājums nav apspriežams saskaņā ar Iesniegumu likumu.
AT arī atzina, ka šajā daļā tiesnesis pārsteidzīgi atteicis izskatīt pieteikumu kā acīmredzami nepamatotu. AT ieskatā pārsūdzētā lēmuma pamatojums šajā daļā nepārliecina, ka lietas iznākums ir bijis tik acīmredzami skaidrs, ka par to nevarētu būt nekādu saprātīgu šaubu un jēdzīgu diskusiju. Par to liecina arī apstāklis, ka lietā risināmi būtiski tiesību jautājumi attiecībā uz latgaliešu rakstu valodas lietojumu un latgaliskās identitātes saglabāšanu un attīstību, un pieteicējs ir izvērsti pamatojis savu nostāju šajos jautājumos.
Konkrētā strīda izlemšanai būtiska nozīme ir Satversmes, Valsts valodas likuma un Latviešu vēsturisko zemju likuma normu interpretācijai, lai noteiktu, vai un ciktāl pieļaujama latgaliešu rakstu valoda saziņā ar valsts un pašvaldību iestādēm, uzsver AT.
Tā kā atbildes uz minētajiem jautājumiem nav nepārprotami skaidras un vienkāršas, tos ir nepieciešams apsvērt pilnvērtīgā tiesas procesā, iedziļinoties un izskatot administratīvo lietu pēc būtības, norāda AT.