2025. gada 21. oktobrī Latvija vēl bija demokrātiska valsts ar viedokļu plurālismu, vārda brīvību, nesaudzīgu politisko satīru medijos un nemitīgām diskusijām par “vērtībām”. Tā bija brīvība, kas brīžiem sprakšķēja kā veca radiofrekvence – skaļa, nogurusi, daudzbalsīga. Sabiedrība vairs nespēja noslēpt nogurumu – nevis no brīvības, bet tās trokšņainības. Tie, kuri bija pie varas, letarģiski snauda un necīnījās par demokrātiju; tie, kuri alka varenības, zāģēja zaru, uz kura paši sēdēja. Un tad pienāca Saeimas vēlēšanas 2026. gada 3. oktobrī, kas izmainīja visu.
