Trešdien Horvātijā pēc Vācijas izdotā ordera tika arestēts ukrainis, kuru Vācijas prokuratūra tur aizdomās par līdzdalību operācijā, lai uzspridzinātu “Nord Stream” cauruļvadus 2022. gada septembrī. Aizdomās turamais ir profesionāls nirējs. Gadu iepriekš Itālijā tika aizturēts un pēc tam nodots Vācijai bijušais Ukrainas militārais virsnieks Sergejs K.; pagājušajā mēnesī viņam tika izvirzīta apsūdzība sprādzienu organizēšanā. Polijā 2025. gada septembrī tika aizturēts Vladimirs Z., taču jau pēc mēneša Varšavas tiesa viņu atbrīvoja.
“Protams, Vācijai nevajadzētu vajāt tos, kuri situācijā, kad viņu valsts ir kļuvusi par uzbrukuma mērķi, veic tās vai citas darbības,” iespējamos diversantus aizstāvēja Tusks.
Polija vienmēr ir iestājusies pret “Nord Stream 2” būvniecību, uzstājot, ka tas tikai pastiprinās Eiropas atkarību no Krievijas energoresursiem, atgādināja premjers:
Vācija tajā laikā bija citās domās. Viņi savu nostāju mainīja, taču pārāk vēlu.
“Nord Stream 2” tika uzbūvēts, taču Vācijas varasiestādes atteicās to sertificēt, kad Vladimirs Putins īsi pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā paziņoja par pašpasludināto “DNR” un “LNR” pievienošanu Krievijai. Tādēļ projekts tā arī netika iedarbināts. Cauruļvada izbūvei Baltijas jūras dibenā no Krievijas līdz Vācijai tika iztērēti aptuveni 9,5 miljardi eiro (turklāt “Gazprom” vēl nodarbojās ar sauszemes infrastruktūras paplašināšanu Krievijas teritorijā).
Sprādzienu rezultātā 2022. gada septembrī tika bojāti divi “Nord Stream 1” atzari un viena no divām “Nord Stream 2” līnijām.