Pēc LĀB domām, ir nepieciešama padziļināta datu analīze par vislabāk pelnošajām medicīnas profesijām Latvijā. No 300 sarakstā atrodamajiem speciālistiem 62 darbojas stomatoloģijas jomā, 57 radioloģijas jomā, 30 dažādās ķirurģijas specialitātēs, 23 anestezioloģijā un reanimatoloģijā, 22 oftalmoloģijā un 18 traumatoloģijā un ortopēdijā.
Augstais ienākumu līmenis zobārstniecībā, biedrības ieskatā, skaidrojams ar augstajiem stomatoloģijas pakalpojumu tarifiem, kas ir vienlīdz lieli gan privātajās, gan valsts un pašvaldību veselības aprūpes iestādēs.
Piedevām likums ārstiem ļauj strādāt vairākās darba vietās, ja to iespējams savienot. Piemēram, radiologiem ir iespējams strādāt līdztekus valsts, pašvaldību un privāto uzņēmēju darbavietās, lielā daudzumā attālināti aprakstot attēldiagnostikas izmeklējumus.
Arī labāk pelnošie ķirurgi, ortopēdi, oftalmologi un anesteziologi strādā vairākās darbavietās, un viņu izpeļņa ir tieši atkarīga no veikto operāciju vai diagnostisko manipulāciju apmaksas tarifa.
Veselības ministrija (VM) pieprasījusi skaidrot tās pakļautībā esošajām kapitālsabiedrībām, vai atlīdzība ir salāgota ar sniedzamo pakalpojumu. LĀB piekrīt universitāšu slimnīcu vadības skaidrojumam, ka lielākās darbinieku algas veido ne tikai darbs veselības aprūpē, bet arī izglītībā un pētniecībā. Tomēr šādas algas ir tikai nedaudziem šajās slimnīcās pamatdarbā strādājošajiem. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem 2025. gada augustā vidējā darba samaksa bija 4500 eiro, norāda LĀB.
Tāpat biedrība piekrīt lielo valsts slimnīcu vadītāju viedoklim, ka būtu jāvirzās uz kopēju darba laika uzskaiti medicīnā, lai varētu kontrolēt, cik daudz ārsts, māsa vai māsas palīgs strādā. Tad arī atklātos “patiesā aina, ka veselības aprūpē Latvijā kritiski trūkst personāla”, norāda biedrība.