Sanita Markeviča. Foto no personiskā albuma.

Uz 15. Saeimu Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidē 22 personas, kas par savu dzīvesvietu norādījušas Bauskas novadu. “Bauskas Dzīve” īsi iepazīstina ar šiem kandidātiem, dažādu politisko spēku pārstāvjiem – novadniekiem.

Sanita Markeviča 15. Saeimas vēlēšanās kandidē Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Zemgales vēlēšanu apgabala sarakstā ar 13. numuru. Dzimusi 1981. gadā, viņa ir viena no diviem ZZS kandidātiem, kuri par savu dzīvesvietu norādījuši Bauskas novadu.
S. Markeviča 2011. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvusi profesionālo bakalaura grādu komercdarbībā un uzņēmuma vadībā, kā arī uzņēmuma vadītāja kvalifikāciju. Viņa strādā par grāmatvedi lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā «Saimnieks-V», kuras darbība saistīta ar graudu, sēklu un lopbarības vairumtirdzniecību.

Plaisa starp lēmumiem un reālo dzīvi reģionos
Saeimas vēlēšanās S. Markeviča kandidē pirmo reizi. Lēmumu iesaistīties politikā viņa cieši saista ar profesionālajā darbā gūto pieredzi lauksaimniecības nozarē un uzņēmuma finanšu pārvaldībā. «Ikdienā strādājot lauksaimniecības nozarē un kārtojot uzņēmuma finanses, es katru dienu uz papīra un skaitļos redzu to milzīgo plaisu, kas izveidojusies starp pieņemtiem lēmumiem un reālo dzīvi reģionos,» savu motivāciju «Bauskas Dzīvei» atklāj deputāta kandidāte.
Markeviča uzsver, ka viņas pieredze balstīta praktiskā darbā – naudas plūsmas plānošanā lauksaimniecības uzņēmumā, Lauku atbalsta dienesta (LAD) prasību izpildē un saskarsmē ar birokrātiju. Viņasprāt, valsts politikas veidošanā pietrūkst cilvēku, kuri ikdienā saskārušies ar uzņēmējdarbības un lauku ekonomikas realitāti. «Es zinu, ko nozīmē plānot naudas plūsmu no sējas līdz ražai, kāda ir LAD prasību un birokrātijas reālā cena un cik smagi vietējiem uzņēmējiem ir nopelnīt katru eiro,» norāda S. Markeviča.
Kandidātes ieskatā pēdējos gados īstenotās reformas praksē izpaužas kā iestāžu un skolu slēgšana, ceļu stāvokļa pasliktināšanās un aizvien lielāks administratīvais slogs. S. Markeviča uzskata, ka valsts pārvaldei būtu jāpalīdz cilvēkiem un uzņēmējiem strādāt, nevis jārada arvien jaunas prasības un atskaites.
Viņasprāt, pašreizējā kārtība arī nepietiekami novērtē cilvēkus, kuri ilgstoši strādājuši smagu fizisku darbu. Markeviča iestājas par iespēju cilvēkam pēc 40 nostrādātiem gadiem doties pensijā bez finansiālām sankcijām un pensijas apmēra samazinājuma. «Cilvēkam ir jāsaņem tas, ko viņš ar savu mūža darbu ir godīgi nopelnījis,» uzsver kandidāte.

Nozīmīga lauksaimniecības un tranzīta teritorija
Runājot par trim Bauskas novada problēmām, kuru risināšanā vispirms būtu nepieciešama valsts iesaiste,
S. Markeviča kā pirmo nosauc vietējo un reģionālo ceļu sakārtošanu. Viņa Bauskas novadu raksturo kā nozīmīgu Latvijas lauksaimniecības un tranzīta teritoriju, kur infrastruktūrai ir īpaši liela slodze. «Sakārtoti ceļi ir pirmais priekšnoteikums jebkurām investīcijām,» uzskata kandidāte.
Otra prioritāte ir birokrātiskā sloga mazināšana un stabilākas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana ražotājiem.
Kā trešo S. Markeviča nosauc izglītības tīkla plānošanu, ņemot vērā reģionu atšķirības. Viņasprāt, lemjot par skolu nākotni, nedrīkst vadīties tikai pēc vienādiem matemātiskiem kritērijiem un skolēnu skaita klasēs. Sākumskolai un pamatskolai, pēc kandidātes domām, jāatrodas iespējami tuvu bērna dzīvesvietai. «Skola laukos ir arī vietējās demogrāfijas jautājums,» uzsver S. Markeviča.

Lielāku finansiālo atbildību – valstij
Ievēlēšanas gadījumā viņa sola rosināt pārskatīt valsts mērķdotāciju modeli pedagogu algām. Valstij būtu jāuzņemas lielāka finansiālā atbildība par mazo lauku skolu saglabāšanu pierobežas un lauku teritorijās, nevis viss papildu finansējuma slogs jāatstāj pašvaldībām. «Skola ciemā ir dzīvības, demogrāfijas un drošības jautājums – ja slēdz skolu, ciems izmirst,» savu nostāju pamato kandidāte.
Darbavietu saglabāšanai reģionos S. Markeviča piedāvā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu atvieglojumus uzņēmumiem, kuri ārpus lielajiem centriem rada jaunas darbavietas. Tāpat viņa vēlas ilgtermiņa atbalsta programmas vietējiem pārstrādes uzņēmumiem un lauksaimniekiem, vienlaikus vienkāršojot Eiropas Savienības un valsts atbalsta saņemšanai nepieciešamās procedūras.
Markevičas skatījumā reģionu dzīvotspēja tādējādi ir cieši saistīta ar sakārtotiem ceļiem, uzņēmējdarbības iespējām un skolu saglabāšanu. Viņa vēlas, lai valsts lēmumos vairāk tiktu ņemta vērā lauku ikdienas realitāte. ◆