Savulaik Linda teikusi, ka mūzika viņai ir kā dopings un iedvesma, tomēr ilgus gadus tā tika atstāta novārtā.
“Tolaik, pirms aizbraukšanas uz Angliju, es biju ierāvusies tādā kā čaulā. Varbūt no ārpuses izskatījās, ka man dzīvē viss ir ļoti viegli, skaisti un veiksmīgi, bet neviens jau nezināja, kā jūtos un cik daudz no manis tas prasa,” viņa atzīst.
Linda kopā ar Donu savulaik dziedāja duetā, taču pieredzējusi arī cilvēkus, kuri vēlējušies viņu nostumt malā gan personīgi, gan profesionāli.
“Viņiem izdevās mani salauzt. Es vairs neticēju sev,” viņa saka.
Dziedātāja atzīst, ka šodien līdzīgu kritiku uztvertu daudz mierīgāk, taču tolaik apkārtējo vārdi viņu ļoti sāpinājuši. Īpaši smagi bijis dzirdēt noniecinošus komentārus no cilvēkiem, kuri viņai bija tuvi gan personīgi, gan profesionāli.
“Attieksme bija noraidoša, nosodoša un noniecinoša. Tas uz ilgu laiku sabradāja manu vēlmi dziedāt,” atklāj Linda.
Viņa uzsver, ka vienmēr bijusi draudzīga un iejūtīga, taču nereti cilvēki šīs īpašības pārpratuši. “Domā, ka tādēļ esmu naiva vai vāja. Bet labsirdība, labestība, gaišums nav vājība,” viņa saka.
Linda atzīst, ka viņu visvairāk mainījuši nevis panākumi, bet vilšanās cilvēkos.
Uz jautājumu, vai tagad var teikt, ka pašapziņa ir atgūta, Linda atbild apstiprinoši.
Pērn žurnāls “Santa” vēstīja, ka Linda bauda dzīvi Francijā un jau vairākus gadus ir laimīgās attiecībās ar francūzi.
Vairāk lasi žurnāla “Ieva” 19. augusta numurā!