Viņaprāt, vētras galvenā mācība ir tā, ka kritiskās infrastruktūras noturība jāvērtē kopumā, jāskatās plašāk par atsevišķu telekomunikāciju tīklu darbību un jāvērtē arī citu valstu pieredze. Jautājumi par kritisko objektu elektroapgādes prioritizāciju, alternatīviem energoapgādes risinājumiem un citiem valsts noturības mehānismiem būtu jārisina kopīgi starp valsts institūcijām, elektroapgādes uzņēmumiem un kritiskās infrastruktūras uzturētājiem.
Jau ziņots, ka sestdien un tai sekojošajā naktī Latvijā plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā. Pirmdienas rītā elektroapgādes traucējumi joprojām bija aptuveni 87 000 klientu visā Latvijā.
“Bite Latvija” pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūru LETA iepriekš informēja, ka bez elektroapgādes svētdienas priekšpusdienā bija gandrīz 200 uzņēmuma bāzes stacijas, kas atsevišķos reģionos ietekmēja pakalpojumu pieejamību.
“Bite Latvija” apgrozījums pagājušajā gadā bija 209,825 miljoni eiro, kas ir par 14,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa bija 24,703 miljoni eiro, kas ir par 26,7% mazāk nekā 2024. gadā.
Kompānija reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 44 miljoni eiro. “Bite Latvija” vienīgais īpašnieks ir Lietuvas “Bite group”, kas pieder globālam aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumam “Providence Equity Partners”.