Rinkēvičs teica, ka pēc 2005. gada vētras ir izdarīts daudz, tomēr šoreiz redzas, ka ļoti svarīgas nozīmes objektos, tādos kā veikali, degvielas uzpildes stacijas un mobilo sakaru tīkli, vai nu bija ģeneratori, bet beidzās degviela, vai ģeneratoru nebija.
Vaicāts, vai šo jautājumu jāsakārto ar regulējumu vai jāatstāj pašu komersantu rokās, Rinkēvičs uzsvēra, ka vienmēr ir bijis ļoti šaubīgs, ka visu dzīvē var atrisināt ar “supernormatīvismu”.
“Kaut kādam veselajam saprātam arī privātajā sektorā, kur tu, pats, patiesību sakot, gan esi gan ieguvis peļņu, gan esi ieinteresēts gūt peļņu, ir jābūt,” sprieda prezidents. Viņš vērtēja, ka, ja šīs izpratnes nav, tad ir jāvērtē, kāds obligātais regulējums var vai nevar būt.
Tomēr prezidents atzina, ka viņu satrauc vēlme visu “sadalīt pa instrukcijām”. “Krīzē diemžēl instrukcijas bieži vien nevar izpildīt, tāpēc ir jābūt kaut kādai pašiniciatīvai un veselajam saprātam. Krīzi novērš ne jau kaut kāda mistiska valsts kaut kur tālumā, bet krīzi novērš vai krīzei gatavojamies mēs visi, katrs savā mājā un valsts līmenī, protams,” viņš uzsvēra.