Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs norāda, ka pirms savu nostāju paust publiski, tas mēģinājis par to runāt LSM iekšienē. Sarunā izklāstīti savi argumenti un uzdoti jautājumi gan par notikušo, gan par to, kāpēc tieši Lībietim šajā situācijā būtu jāuzņemas tik liela personiskā atbildība. “Diemžēl pēc šīs sarunas mums nav pārliecības, ka mūsu argumenti ir sadzirdēti, un uz vairākiem būtiskiem jautājumiem atbildes tā arī nesaņēmām. Tas liek secināt, ka problēmas LSM iekšējā komunikācijā, kuras spilgti izgaismoja jau nesenās domstarpības par zīmoliem, nav atrisinātas,” pauž kolektīvs, norādot, ka iekšējā komunikācija nevar būt tikai vadības lēmumu izskaidrošana darbiniekiem – tai jābūt sarunai abos virzienos, kurā vadība ir gatava ne tikai runāt, bet arī uzklausīt un sadzirdēt kolektīvu.
Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvu dara bažīgu arī tas, kā šajā situācijā tiek izmantota sabiedrības pamatotā kritika par LSM darbu vētras laikā. “Sabiedrības kritika ir jāuzklausa, kļūdas ir jāatzīst un no tām jāmācās, taču tā nedrīkst kļūt par ērtu pamatojumu, lai plašākas organizācijas problēmas personificētu vienā cilvēkā un ar viņa aiziešanu radītu iespaidu, ka atbildības uzņemšanās ir notikusi un problēma atrisināta,” pausts vēstulē, norādot, ka tas nebūtu godīgi ne pret Lībieti, ne pret kolektīvu un arī ne pret sabiedrību, kurai ir tiesības sagaidīt, ka pēc šīs vētras tiks novērsti patiesie iemesli tam, kas nenostrādāja. Tāpēc darbinieki savu nostāju pauž publiski.