Kots ir viens no Krievijas slavenākajiem militārajiem blogeriem valstī ar vairāk nekā pusmiljonu sekotāju. Žešova, savukārt, ir Polijas pilsēta, caur kuru Rietumi piegādā ieročus Ukrainai. Lai gan apgalvojums bija retorisks, pats fakts, ka kanāls ar pusmiljona auditoriju var atļauties atklāti aicināt uzbrukt Polijai, parāda, cik tālu Krievijas propagandas izpildītāji var iet.
Lai noskaidrotu Krievijā izplatītos naratīvus par mācībām “Zapad-2025”, ko mediji nodeva miljonu auditorijai, “Media IQ” sadarbībā ar “Re:Baltica” analizēja to atspoguļojumu Krievijas plašsaziņas līdzekļos un “Telegram” kanālos no 2025. gada 1. līdz 16. septembrim. Izpēte aptvēra ziņu aģentūru materiālus (TASS, “RIA Novosti”, “Interfax”), drukāto presi (“Izvestia”, “Kommersant”, “Vedomosti”, RBC), ar aizsardzības resoru saistīto Zvezda TV kanālu un vairāk nekā 55 “Telegram” kanālu — no oficiāliem līdz atklāti radikāliem.
ĪSUMĀ:
- Krievijas propagandas piramīda: valsts aģentūras nosaka rāmi, “pusneatkarīgie” un “Z” kanāli to pastiprina, perifērija iegriež histēriju.
- Galvenie vēstījumi: kodolatturēšana, NATO kā agresors, Ukraina kā provokatore, Krievijas tehnoloģiskais pārākums.
- Dinamika: no piesardzīgas testēšanas līdz emocionālai kulminācijai Putina vizītes dienā Mulino poligonā.
- Pretstats Minskai: ja Baltkrievijas medijos — miermīlīga diplomātija; Krievijas kanālos — atklāta konfrontācija ar kodoltematiku un kara estētiku.
Krievijas propagandas trīs līmeņi
“Zapad – 2025” īsumā:
- 12. – 16.septembris 41 vietā Krievijā un Baltkrievijā.
- Ap 100 000 karavīru (7000 Baltkrievijā) un 10 000 militārās tehnikas vienību.
- Oficiāli pozicionētas kā aizsardzības mācības, bet ietvēra taktisko kodolieroču un raķešu sistēmu lietošanas apmācību, tostarp Iskander-M un Orešņik.
- Pirmie lielie šo sabiedroto manevri kopš Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā.
- Pēc iepriekšējā “Zapad” krievu armija no Baltkrievijas neaizvācās un izmantoja to kā placdarmu iebrukumam Ukrainā.
Krievijas propagandas sistēma nav monolīta mašīna, kur visi saņem pavēles no viena centra. Tajā ir dažādi apļi ar dažādu pietuvinātību varai, atšķirīgiem uzdevumiem un auditorijām. Šīs struktūras izpratne ir kritiski svarīga, lai analizētu informācijas kampaņu, kas saistīta ar “Zapad 2025”.
Kodols – valsts oficiālā nostāja
Sistēmas centrā ir valsts ziņu aģentūras un oficiālie avoti. TASS, RIA Novosti un Krievijas Aizsardzības ministrijas kanāli pārraida valsts nostāju bez atkāpēm. To valoda ir neitrāla un materiālus bieži citē kā Maskavas oficiālo nostāju. Kodola uzdevums ir radīt rāmi, kuru pēc tam izmantos citos sistēmas līmeņos.
Ārpakalpojumi – kritika, kas stiprina sistēmu
Otro loku veido mediji ar zināmu autonomijas pakāpi, privāti izdevumi ar atzītiem zīmoliem, piemēram, Komsomoļskaja Pravda, Izvestija, Kommersant un RBC.
“Telegram” blogeri – tādi kā Rybar, Военный Осведомитель (milinfolive) vai minētais sashakot – var atļauties nelieku kritiku (parasti ne vairāk kā 5 – 10 procentu satura). Taču kopējā līnija saglabājas: atbalstīt varu.
Kanāls sevi pretnostata Aizsardzības ministrijas birokrātiem un rada priekšstatu, ka “stāsta tranšeju patiesību”, proti, nebaidās norādīt uz pavēlniecības kļūdām. Tas rada debašu un plurālisma ilūziju, piesaistot kritisku auditoriju, kas neuzticas tīrai propagandai. Tas netraucē kanālam publicēt Aizsardzības ministrijas reklāmu, kas vervē algotņus karam Ukrainā.
Perifērijā – entuziasti un radikāļi
Trešo propagandas loku veido nelieli “Telegram” kanāli, kurus bieži vada entuziasti, kas patiesi tic Kremļa nostājas pareizībai. Šeit retorika kļūst ārkārtīgi emocionāla un agresīva.
Šo perifēro rakstītāju uzdevums ir radikalizēt auditoriju un radīt emocionālo fonu. Ja perifērijas kanāls aicina uzbrukt Polijai, tad oficiālo mediju priekšlikums “stiprināt aizsardzības spējas” izklausās pēc saprātīga kompromisa.
Ir svarīgi saprast: atšķirības starp šiem līmeņiem nav nejaušas. Tās ir apzināta stratēģija. Viena un tā paša fakta pārraidīšana dažādos līmeņos un tonalitātēs ļauj nosegt pēc iespējas vairāk cilvēku – sākot no ofiālajai informācijai ticošajiem un beidzot ar “cita viedokļa” meklētājiem.
Retorikas evolūcija: no piesardzības līdz histērijai
Informācijas kampaņa norisinājās četros posmos.
Ekrānšāviņš no “Telegram” kanāla
1.Testēšana
Septembra pirmajā nedēļā retorika bija samērā atturīga. Šķita, ka plašsaziņas līdzekļi un televīzijas kanāli testē informatīvo vidi, pārbaudot, kuras tēmas visvairāk atbalsosies.
2.Eksplozīva agresija
12. septembra pusnaktī Polija drošības apsvērumu dēļ slēdza robežu ar Baltkrieviju militāro mācību laikā. Šis lēmums izraisīja sašutuma vilni Krievijas medijos un “Telegram” platformā. Krievijas mediji konstruēja naratīvu: Polija slēdz robežu un ir panikā; pulcē karaspēku un gatavo provokāciju; vaino Krieviju, bet rīkojas pēc NATO pavēles.
3. Tehniskā fāze ar iekšēju kritiku
Mācībām ritot pilnā sparā, oficiālie kanāli pārgāja uz tehniskām atskaitēm.
Taču tieši šajās dienās parādījās daļēji perifēro kanālu raksturīga iezīme — to spēja drusku pakritizēt.
4. Emocionālā kulminācija
Par mediju galveno notikumu kļuva Krievijas prezidenta vizīte Mulino poligonā 16.septembrī, aizēnojot visu pārējo.Krievijas Pirmais kanāls par to pārraidīja 10 minūšu sižetu.
Citi sekoja šim piemēram, bet “Telegram” bija burtiski sprādziens. Kanāls “Мир сегодня с “Юрий Подоляка””publicēja īsu Kremļa preses dienesta video, kurā Vladimirs Putins uzskaitīja mācībās iesaistīto vienību un aprīkojuma skaitu. Ieraksts savāca 1,65 miljonus skatījumu — vairāk nekā daudzas TV programmas.
Gandrīz visi analizētie “Telegram” kanāli uzsvēra Putina uniformu. Zīmīgi, ka 16. septembrī praktiski visi kanāli un plašsaziņas līdzekļi vienlaikus atkārtoja Putina norādīto skaitli “100 000 karavīru”. Šis skaitlis dažādos avotos vienas dienas laikā parādījās 47 reizes, aptuvenu aplēsi pārvēršot par “neapstrīdamu faktu”.
Kas atšķiras no Baltkrievijas?
Kamēr Baltkrievijas valsts mediji centās izskatīties diplomātiski, uzsverot “miermīlību” un “aizsardzību”, kā arī izvairoties no konkrētu mērķa valstu nosaukšanas, Krievijas kanāli bija daudz agresīvāki.
Īpaši uzkrītoša atšķirība ir kodolieroču apcerēšana. Kamēr Baltkrievijas mediji maskēti runāja par “atturēšanu”, Krievijas kanāli izmantoja “iesildīšanās” metodi — pakāpeniski sagatavojot sabiedrību tā iespējamībai.
Baltkrievijas un Krievijas oficiālie mediji tēloja “labos policistus” — diplomātiskus, atvērtus un mieru mīlošus. Krievijas “Telegram” kanāli tēloja “sliktos policistus”, sakot lietas, ko oficiālie avoti neteiktu.