Kārlsenam veltītā izstāde atklāta mākslas muzejā “Zuzeum”. Norvēģijas šaha lielmeistars aizvadīja arī paraugspēles pret četriem Latvijas šahistiem. Visilgāk viņam pretojās deviņus gadus vecā Agate Ivulāne.
Sarunā ar Latvijas Televīziju Kārlsenam vaicāja, ko viņš zina par Latvijas šaha vēsturi. Norvēģis ilgi nedomāja: “Latvijas šahisti ir pazīstami ar ļoti agresīvu spēles stilu. Varētu teikt, ka tas sākās ar Mihailu Tālu vai varbūt pat vēl agrāk – ar [Tāla treneri] Aleksandru Koblencu. Pēc tam šo tradīciju turpinājuši tādi spēlētāji kā Aleksandrs Šabalovs, Aleksejs Širovs un citi.”
No Tāla, kurš bija pasaules čempions no 1960. līdz 1961. gadam, mācās ikviens, uzsvēra Kārlsens. Pēc viņa domām, leģendārā šahista spēle uzrunā lielāko daļu šaha entuziastu. “Man ir vairākas Tāla grāmatas, kuras esmu vairākkārt pārlasījis. Lai gan mūsu spēles stili nav īpaši līdzīgi, esmu no viņa daudz mācījies.”
Kārlsenam tika uzdots arī jautājums par latviešu gambītu. Tā ir agresīva un riskanta stratēģija, kurā melnie jau pašā spēles sākumā piedāvā bandinieka upuri, lai iegūtu iniciatīvu un uzbrukuma iespējas.
Kārlsens bija tiešs – viņaprāt, latviešu gambīts nav labs. “Es to neieteiktu,” pasmējās leģendārais šahists. “Latviešu gambīts ir uz robežas tam, ko vispār iespējams spēlēt.”
Kārlsens jau vairāk nekā 15 gadus nepārtraukti ieņem pasaules ranga pirmo vietu. No 2013. līdz 2023. gadam viņš bija pasaules čempions, bet kopš tā titulu vairs neaizstāv motivācijas trūkuma dēļ.