Jau ziņots, ka KEM bija sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai rīkojuma projektu, kas paredz Latvijas Austrumu pierobežā līdz šā gada 1. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju veselības, energoapgādes un ūdenssaimniecības nozarē, to pamatojot ar Krievijas karadarbības eskalācijas draudiem un nepieciešamību novērst iespējamo gaisa telpas apdraudējumu.
Ārkārtējo situāciju bija piedāvāts izsludināt Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadā, kā arī Daugavpilī un Rēzeknē.
KEM skaidroja, ka Latvijas gaisa telpā vai pie valsts robežas arvien biežāk tiek konstatēti bezpilota gaisa kuģi un citi neidentificēti objekti, kas potenciāli var apdraudēt sabiedrības drošību, cilvēku veselību un kritiskās infrastruktūras darbību.
Rīkojuma projekts paredzēja pagaidu izņēmumus darba laika un virsstundu regulējumā, papildu atlīdzības un darbinieku aizsardzības pasākumus, lai gaisa telpas apdraudējuma laikā nodrošinātu kritiski svarīgo pakalpojumu nepārtrauktību.
Klimata un enerģētikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ceturtdien skaidroja, ka sagatavotais rīkojuma projekts par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas pierobežā nav signāls par gaidāmu iebrukumu, bet preventīva rīcība, lai nodrošinātos gadījumiem, ja gaisa apdraudējuma laikā jānodrošina kritiski svarīgu pakalpojumu nepārtrauktība.
KEM uzsvēra, ka rīkojuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijas Austrumu pierobežas teritorijā” neparedz izsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan rīcību ārkārtējās situācijas izsludināšanas gadījumā.