Atbilstoši prognozēm trešajā ceturksnī turpinājis augt saules ģenerācijas apjoms sadales sistēmā, septembra beigās sasniedzot jau vairāk nekā 890 megavatus (MW) jeb 890 000 000 vatus.
Vienlaikus, sākoties rudenīgākiem laikapstākļiem, pakāpeniski mazinās saules paneļu saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms. Pīķi tas sasniedza jūlijā, kad tīklā tika nodotas 86,8 gigavatstundas (GWh) no saules saražotās elektroenerģijas, septembrī apjoms krities līdz 70 GWh. Paralēli arvien populārāki kļūst akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu risinājumi (BESS) – visbiežāk klienti tos izvēlas uzstādīt apvienojumā ar elektroenerģijas ražošanas iekārtām.
Vērojams neliels sadalītās elektroenerģijas apjoma pieaugums
Šogad deviņos mēnešos kopumā sadalītas 4581 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par aptuveni 2 % vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Pozitīva patēriņa dinamika vērojama rūpniecības sektorā (+3,88 %) un iedzīvotāju sektorā (+3,44 %), savukārt lielākais samazinājums – tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā (-1,38 %). Trešajā ceturksnī būtisks pieaugums bija novērojams lauksaimniecības sektorā – ja vēl pusgadā (jūnija beigās) šajā sektorā bija vērojams samazinājums par vairāk nekā 4 %, tad deviņos mēnešos fiksēts pieaugums par 0,92 %.
26,3 tūkstoši elektroenerģijas ražotāju
2025. gada septembra izskaņā sadales sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju skaits sasniedza 26,3 tūkstošus, tajā skaitā saules un vēja ģeneratori, arī saules elektrostacijas apvienojumā ar akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu risinājumiem (BESS), hidroelektrostacijas, dabasgāzes vai biogāzes koģenerācijas stacijas u.c. 93 % no ražošanas iekārtām ir mikroģeneratori (ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem (kW)), kas veido ap 20 % no sadales sistēmai pieslēgtās kopējās ražošanas jaudas.
Visu sadales sistēmai pieslēgto ražotāju kopējā ģenerācijas jauda sasniegusi 1160 megavatus (MW) jeb 1,16 gigavatus (GW), no tās jau vairāk nekā 890 MW jeb 77 % veido saules ģenerācijas jauda (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas). Šī gada beigās kopējā saules ģenerācijas jauda pārsniegs 900 MW, tādējādi trīs gadu laikā, kopš 2022. gada, kad sākās straujāka saules ģenerācijas attīstība, tās apjoms būs pieaudzis deviņas reizes. Pakāpeniski saules ģenerācijas pieauguma temps sadales sistēmā samazinās.
Pieslēgtā saules ģenerācijas jauda (MW, kumulatīvi) (ekrānuzņēmums no sadalestikls.lv)
Jau pagājušajā gadā kopējā elektroenerģijas bilancē arvien būtiskāku lomu ieņēma saules enerģija, un 2025. gadā šī tendence nostiprinās. Deviņos mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas (un kopējā tīklā nodotas) vairāk nekā 540 GWh jeb aptuveni 10 % no kopējās elektroenerģijas, kas ir 1,5 reizes vairāk nekā iespēts šajā periodā pērn.
Saules paneļu saražotais elektroenerģijas apjoms sadales sistēmā pa mēnešiem (GWh) (ekrānuzņēmumus no sadalestikls.lv)
Grafikā uzskatāmi redzama saules enerģijas sezonalitāte. Līdzīga tendence novērojama arī dienas griezumā, saules ģenerācijai pīķi sasniedzot ap pusdienas laiku. Minēto tendenču ietekmē pīķa stundās var veidoties saražotās enerģijas pārprodukcija, kas elektroenerģijas patērētājiem, biržas tarifa klientiem, var nozīmēt zemu cenu par kilovatstundu (kWh). Arvien biežāk (īpaši vasaras mēnešos), var novērot, ka elektroenerģijas cena Nord Pool biržā ir ap nulli vai negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka stundās vai mēnešos, kad saule nespīd, elektroenerģijas cena var straujāk pieaugt. Būtiskas svārstības iespējamas pat vienas dienas ietvaros.
Saules elektrostacijas
Deviņos mēnešos sadales sistēmai pieslēgtas 395 saules elektrostacijas, to kopējam skaitam pārsniedzot 1500, bet kopējai ražošanas jaudai sasniedzot ap 685 MW.
Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Latvijā vēl tikai sākās strauja saules ģenerācijas attīstība, ir ievērojami augusi pieslēgto elektrostaciju jauda. 2022. gadā vienas stacijas jauda vidēji bija ap 90 kW, 2023. gadā – 216 kW, 2024. gadā – ap 650 kW, savukārt šogad – jau ap 860 kW.
Topošajām saules elektrostacijām vai hibrīdstacijām (ģenerācija un baterija) sadales sistēmā rezervētā ražošanas jauda septembra izskaņā ir ap 530 MW.
Mikroģenerācija
Kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits septembra izskaņā sasniedza aptuveni 24,4 tūkstošus, to kopējā ražošanas jauda pārsniedz 200 MW.
Kopš pagājušā gada aprīļa mikroģeneratoru pieaugums bijis mērens – vidēji izsniegtas ap 160 jaunas atļaujas mēnesī. Vienlaikus, laikapstākļiem kļūstot saulainākiem, izsniegto atļauju skaits nedaudz pieauga, piemēram, aprīlī tika izsniegtas 237 atļaujas, maijā 216, savukārt jūnijā – 222. Arvien biežāk mikroģeneratori tiek uzstādīti komplektā ar BESS.
Viena mikroģeneratora vidējā ražošanas jauda ir apmēram 8,5 kW. Aptuveni 95 % gadījumu mikroģeneratorus uzstādījušas privātpersonas, ap 5 % gadījumu – juridiskas personas.
BESS jeb akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu risinājumi
Akumulatoru enerģijas uzglabāšanas sistēmu risinājumi (BESS) kļūst arvien populārāki. BESS ļauj uzkrāt elektroenerģiju, lai vēlāk to izmantotu, piemēram, pašpatēriņam vai elektroenerģijas tirdzniecībai.
Izplatītākais risinājums ir saules paneļi kopā ar BESS. Patlaban sadales infrastruktūrai ir pieslēgtas kopumā vairāk nekā 1500 saules elektrostacijas, no tām 111 ir saules elektrostacijas apvienojumā ar BESS (to kopējā jauda ap 48 MW). Turklāt 76 % no šiem 111 hibrīdrisinājumiem pieslēgti šogad.
Šogad iezīmējusies jauna tendence – BESS risinājumus arvien biežāk ievieš arī bez ražošanas iekārtām. Šādos gadījumos bateriju sistēmas izmanto elektroenerģijas uzkrāšanai no tīkla brīžos, kad tā ir lētāka, un vēlāk – pašpatēriņam vai nodošanai tīklā, kad elektroenerģija kļūst dārgāka. Līdz septembra beigām bija pieslēgti seši šādi risinājumi, taču prognozējams, ka to skaits strauji pieaugs. Piemēram, septembrī no šīm BESS stacijām tīklā nodoti aptuveni 138 MW.
Izstrādātas vadlīnijas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējiem
Enerģētikas un vides aģentūra (no š. g. 1. oktobra pievienota Valsts vides dienestam) ir sagatavojusi “Vadlīnijas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtu jaudu ieviesējiem”, lai atvieglotu un skaidri strukturētu procesu uzņēmumiem un privātajiem attīstītājiem, kas Latvijā plāno ieviest elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar jaudu virs 500 kilovatiem. Vadlīniju mērķis ir sniegt vienotu pārskatu par galvenajiem soļiem un atbildīgajām institūcijām, kā arī izskaidrot normatīvo aktu prasības un praktiskos aspektus, ar kuriem ieviesēji saskaras projekta īstenošanas gaitā.
Vadlīnijas ir pieejamas šeit.
Ar visu elektroapgādes apskatu ir iespējams iepazīties šeit.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
0
0
balsojumi
Raksta novērtējums
Post navigation