Mūsdienās tas, kura rīcībā ir tehnoloģijas, lielā mērā nosaka arī pasaules kārtību. ASV šajā ziņā ir guvušas ievērojamus panākumus – tās mērķtiecīgi piesaista talantus un iegulda augstajās tehnoloģijās.
Aplūkojot pasaules bagātāko cilvēku reitingus, redzams, ka vairākums pirmajā desmitniekā ierindoto ir amerikāņi, kuri savu bagātību guvuši tehnoloģiju nozarē.
Arī Ķīna tehnoloģiju jomā neatpaliek – tā jau sākotnēji lielu uzmanību pievērsa tehnoloģiskajai suverenitātei. Darbojoties aiz tā dēvētā Lielā Ķīnas ugunsmūra (Great Firewall of China – angļu val., red. piez.), valsts ir izveidojusi savas meklētājprogrammas, interneta vietņu un datu glabāšanas pakalpojumus, operētājsistēmas un mikroelektronikas nozari, kā arī izaudzējusi tādus tehnoloģiju milžus kā “Huawei”.
Importa aizstāšana Ķīnā nav ironisks apzīmējums, bet gan valsts mēroga stratēģija. Kā vēsta ārvalstu mediji, līdz 2030. gadam Ķīnas pusvadītāju nozare plāno sasniegt 80% pašnodrošinājumu, proti, lielāko daļu nepieciešamo mikroshēmu saražot pati.
Mūsdienu nemierīgajos apstākļos tieši tehnoloģiskā suverenitāte ļauj valstīm mazināt ievainojamību pret ārējiem satricinājumiem. Ja valsts rīcībā ir pašai savi tehnoloģiskie risinājumi, tā var salīdzinoši droši pārvarēt ģeopolitiskās krīzes, nebaidoties, ka kāda trešā puse pēkšņi noteiks sankcijas un ar vienu pogas spiedienu atslēgs satelītnavigāciju, mākoņpakalpojumus, operētājsistēmas, programmatūru vai maksājumu sistēmas, tādējādi paralizējot ekonomiku.
TVNET jau vēstījis, kā Eiropas Savienība reformē finanšu nozari, lai mazinātu atkarību no ASV kontrolētajām maksājumu sistēmām. Drīzumā gaidāmas vēl daudz plašākas pārmaiņas.