Par iespējamu Interešu konflikta likumā noteiktā aizlieguma pārkāpšanu saistībā ar pirms diviem gadiem notikušajām Satversmes tiesas priekšsēdētājas un vietnieces vēlēšanām KNAB administratīvā pārkāpuma procesu sācis arī pret konstitucionālās tiesas vadību. Priekšsēdētāju un vietnieku šai tiesā vēl aizklātās vēlēšanās ar “par” vai “pret” atzīmi, un atturēties nevar.
Satversmes tiesas vadība kategoriski nepiekrīt KNAB vērtējumam, ka tiesneša piedalīšanās balsošanā par savu ievēlēšanu priekšsēdētāja vai viņa vietnieka amatā būtu pielīdzināma tādas lietas izskatīšanai, kuras iznākumā viņš ir personiski ieinteresēts. Tiesas skatījumā, jebkādu apsūdzību izvirzīšana tiesnesim saistībā ar viņa balsojumu aizklātās vēlēšanās grautu aizklātu vēlēšanu jēgu un varētu radīt nepieļaujamu ietekmi uz tiesneša neatkarību.
“Mēs uzskatām, ka šāda interpretācija ir kļūdaina un absurda,” KNAB rīcību vērtējusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.
Arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs KNAB rīcībā saskata problēmas: “Ir milzīga, faktiski izšķiroša starpība, vai lēmumu amatpersona pieņem vienpersoniski par sevi, un tur būtu nenoliedzams interešu konflikts, vai arī koleģiāls veidojums, pildot likumā noteikto funkciju, kas visiem šī orgāna dalībniekiem uzliek pienākumu balsot, pieņem koleģiālu lēmumu.”
Tikmēr KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks Andris Donskis biroja lēmumos problēmas nesaskata un lēmumus KNAB mainīt neplānojot.
Savukārt tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) Saeimā iesniedzis grozījumus Interešu konflikta novēršanas likumā, kam, viņaprāt, vajadzētu novērst neskaidrības par amatpersonu dalību balsojumos par savas institūcijas vadību.