Savukārt pārējie atpūtas laikā par darbu domā vai risina ar to saistītus jautājumus.
Aptaujas dati rāda, ka 49% respondentu atvaļinājuma laikā par darbu iedomājas vismaz dažas reizes nedēļā, savukārt 33% nepieciešamības gadījumā atbild uz darba e-pastiem vai telefona zvaniem.
Aptaujā 53% norādījuši, ka izjūt tiešu spiedienu būt sasniedzamiem atvaļinājuma laikā, jo to no viņiem sagaida darba devējs vai kolēģi.
Tāpat aptaujā secināts, ka 19% uzņēmumu ir skaidri definēti noteikumi par darbinieku pieejamību atvaļinājuma laikā, kamēr 35% gadījumu šī kārtība balstās uz neformālu vienošanos, bet 33% norādījuši, ka nekādu skaidru noteikumu nav.
Aptaujas rezultāti liecina, ka atslēgties no darba vairāk palīdz skaidri noteikts aizvietotājs un pārdomāta pienākumu nodošana pirms došanās atvaļinājumā. To kā nozīmīgāko priekšnoteikumu minējuši 29% respondentu. Gandrīz tikpat svarīgi ir arī paša darbinieka ieradumi un apņēmība norobežoties no darba – 28%, kā arī darba kultūra, kurā netiek sagaidīts, ka darbinieks būs sasniedzams jebkurā laikā – 26%. Tikmēr 8% aptaujāto atzīst, ka nekas viņiem nepalīdzētu pilnībā pārstāt domāt par darbu – viņi to darītu jebkurā gadījumā.
Tāpat 90% aptaujāto norādījuši, ka nejūtas vainīgi, ja atvaļinājuma laikā pilnībā norobežojas no darba jautājumiem.
“CV-Online Recruitment” Baltijas atlases vadītāja Linda Gribuste atzīmē, ka spēja patiesi atslēgties no darba nav atkarīga tikai no paša darbinieka. To veido visa sistēma – skaidri noteikts aizvietotājs, savlaicīgi saskaņotas vienošanās un darba kultūra, kurā nepastāv pieņēmums, ka darbiniekam jābūt sasniedzamam visu laiku. Ja kaut viens no šiem elementiem iztrūkst, atvaļinājums bieži vien nav pilnvērtīgs, pat ja cilvēks patiesi vēlas atpūsties.
Aptauja norisinājās 2026. gada jūlijā, un tajā piedalījās 1411 darba ņēmēji no Latvijas.