Seši cilvēki nogalināti un vairāki desmiti ievainoto šīs nakts Krievijas uzbrukumā Ukrainai. Uzbrukumu mērķis bijusi Ukrainas energoapgādes sistēma, kritiskās infrastruktūras objekti, tajā skaitā dzelzceļš, bet plaši postījumi ir nodarīti arī dzīvojamajām mājām vairākās pilsētās.
Krievija veic kārtējos triecienus enerģētikas sektoram
Krievijas uzbrukumā postījumi nodarīti desmit Ukrainas apgabaliem. Spēcīgs uzbrukums notika arī galvaspilsētai Kijivai un Kijivas apgabalam. Kijivas militārā administrācija ziņo, ka galvaspilsētā uzbrukuma rezultātā nogalināti divi cilvēki, bet ievainoti 22, tajā skaitā četri bērni. Kijivai uzbrukts gan ar kaujas droniem, gan arī ballistiskajām raķetēm un atlūzas kritušas dažādos pilsētas rajonos. Aizdegušās vairākas daudzstāvu dzīvojamās mājas augšējie stāvi. Postījumi nodarīti arī vienai medicīnas iestādei, kopmītnēm, nodegušas uz ielas esošās automašīnas.
Cietušas arī citas apdzīvotās vietas Kijivas pievārtē, piemēram, Pogrebi ciemā uzbrukuma rezultātā postījumi nodarīti privātmājām un tur nogalināti četri cilvēki, tajā skaitā pusgadu vecs bērniņš un viena 12 gadus veca meitene. Kā trešdienas rītā norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, nakts uzbrukumu mērķis bija vienkārši pilsētas un to energoapgādes infrastruktūra, postījumi ir nodarīti arī dzelzceļa infrastruktūrai Kijivas aglomerācijā, kā rezultātā vilcieni pienāk ar novēlošanos.
Sprādzieni atskanēja arī Ukrainas austrumos esošajās Dnipro un Zaporižjas pilsētās, kā arī ostas pilsētā Izmailā valsts dienvidos. Zaporižjā uzbrukumos ievainoti vismaz pieci cilvēki, bet Izmailā pēc triecieniem daļēji pazudusi elektrība.
“Vēl viena nakts, kas pierāda, ka Krievija neizjūt pietiekamu spiedienu par kara vilkšanu garumā,” norādīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Visu nakti un rītu strādāja mūsu pretgaisa aizsardzības spēki, mobilās uguns grupas un dronu pārtvērēju apkalpes,” pauda Zelenskis.
“Triecieniem pakļautas parastas pilsētas, galvenokārt mūsu enerģētikas sektors, bet ir arī daudz trāpījumu dzīvojamām ēkām,” sacīja Ukrainas prezidents.
Uzbrukuma rezultātā izcēlās ugunsgrēki Zaporižjā, trāpīts mājām Kijivā, cietuši Kijivas, Odesas, Černihivas, Dņipropetrovskas, Kirovohradas, Poltavas, Vinnicas, Zaporižjas, Čerkasu un Sumu apgabali.
“Mums jau katra ceturtā daudzstāvu dzīvojamā ēka ir cietusi, ļoti daudz privātmājas ir jau ir sabojātas vai iznīcinātas pilnībā. Šodienas uzbrukums visvairāk atšķiras ar to, ka mums ir nodarīti lieli postījumi uzreiz trīs vietās pilsētā, tajā skaitā pilsētas centrā, bet mums jau tā ir tāda kā izdzīvošanas stratēģija. Mēs esam gatavi visam. Šobrīd postījumu vietās strādā vairāk nekā 200 cilvēki,” teica Zaporižjas pilsētas vadības pārstāves Regīna Harčenko.
Savukārt Harkivas mērs Ihors Terehovs ziņoja, ka ir trāpīts privātā bērnudārzā, un tur ir sācies ugunsgrēks. Bērnudārzs ir evakuēts, četri cilvēki esot ievainoti, viens, kā noprotams, smagā stāvoklī.
Poltavas apgabalā trāpīts kādā naftas un gāzes rūpniecības uzņēmumā, Odesas apgabalā – enerģētikas un ostas infrastruktūrā, tāpat postījumi nodarīti arī energoapgādes infrastruktūrā, Sumu pilsētu atstājot bez elektrības. Arī Kirovohradas apgabalā 27 apdzīvotas vietas palikušas bez elektrības.
Zelenskis: Starptautiskais spiediens uz Maskavu samazinās
Zelenskis otrdien paziņoja, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai pastiprinās, jo samazinās starptautiskais spiediens uz Krieviju.
Kā vienu no piemēriem Zelenskis minēja ASV atteikšanos pārdot Ukrainai tālas darbības rādiusa raķetes “Tomahawk”. Kamēr medijos parādījās ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps varētu dot zaļo gaismu “Tomahawk” nodošanai Ukrainai, tikmēr Krievija izrādīja interesi diplomātiskā ceļā izbeigt karu, sacīja Zelenskis. Bet
pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Tramps noraidīja iespēju pārdot “Tomahawk” raķetes Kijivai, Maskavas interese par jebkādām sarunām noplaka.
To apliecina arī Trampa otrdienas paziņojums, ka viņa iepriekš izziņotā tikšanās ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu Budapeštā nenotiks. Tramps sacīja, ka viņš nevēlas “izniekot laiku” sanāksmei, kurā, visticamāk, netiktu panākta vienošanās vismaz par karadarbības pārtraukšanu. Domājams, ka tas ir saistīts ar Krievijas nevēlēšanos atkāpties no prasības, lai Ukraina apmaiņā pret pamieru atteiktos no visa Donbasa reģiona, tostarp teritorijām, kuras Krievijai nav izdevies sagrābt jau kopš 2014. gada.
Ukraina un tās sabiedrotie Eiropā kategoriski noraida iespēju, ka Kijivai būtu jāatsakās no savām teritorijām. Eiropas Savienības (ES) un vairāku Eiropas valstu līderu otrdien izplatītā paziņojumā bija uzsvērts, ka karadarbība ir nekavējoties jāaptur, bet pašreizējai frontes līnijai ir jābūt jebkādu miera sarunu sākuma punktam.
Tramps ar Putinu tikās augustā Aļaskā, taču toreiz nekāds būtisks progress netika panākts. Visticamāk, ka Baltais nams vēlējās izvairīties no vēl vienas šādas tikšanās, no kuras galvenais ieguvējs būtu kara noziegumos apsūdzētais Putins, kurš cenšas izrauties no starptautiskās izolācijas.
Šonedēļ vajadzēja tikties ASV valsts sekretāram Marko Rubio un Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, taču Baltais nams otrdien paziņoja, ka abiem ir notikusi “produktīva” telefonsaruna, tāpēc klātienes tikšanās vairs nav nepieciešama.
Uz Vašingtonu ir devies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, lai šodien tiktos ar Trampu. Rutem ir labas attiecības ar ASV prezidentu, tāpēc viņš centīsies pārliecināt Trampu turpināt sniegt militāro un diplomātisko atbalstu Ukrainai, kā arī izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.