Naktī uz 21. augustu Eiropas centrālajā un dienvidu daļā izveidojās jauns ciklons. Vācijas meteorologi tam deva vārdu Priska. Šis ciklons radās saistībā ar lielo temperatūras starpību starp karstajām gaisa masām dienvidos un vēso gaisu ziemeļos.
Papildus tam no Vidusjūras reģiona nāca liels mitrums, kas vēlāk izraisīja ļoti spēcīgas lietavas.
Ciklons pakāpeniski virzījās uz ziemeļaustrumiem Baltijas valstu virzienā. Visspēcīgākā vētras fāze tika sasniegta 22. augustā un naktī uz 23. augustu, kad tās centrs atradās tieši virs Lietuvas un Latvijas. Lietus valsts dienvidos sākās jau 22. augusta priekšpusdienā. Pēcpusdienā ciklona centrs šķērsoja Latvijas teritoriju no dienvidiem uz ziemeļiem.
Prognozes un pirmie brīdinājumi
Atmosfēras spiediena izmaiņas un ciklonu modelētāji fiksēja aptuveni trīs dienas pirms pašas vētras. Sākotnējie dati gan neuzrādīja, ka gaidāms tik spēcīgs vējš un nokrišņu daudzums. Arī ciklona kustības trajektorija sākumā izskatījās citāda un neliecināja par tiešu ietekmi uz Latviju.
Situācija mainījās divas dienas pirms vētras sākuma. Apkopotie dati sāka rādīt, ka vētra tomēr skars Latviju. Tāpēc sinoptiķi šo informāciju uzreiz iekļāva ikdienas laika ziņu prognozēs. Piektdienā, dienu pirms gaidāmajiem notikumiem, datu precizitāte bija pietiekami augsta. Sinoptiķi varēja izstrādāt un izplatīt oficiālos brīdinājumus. 22. augustā valstī spēkā bija dzeltenā, oranžā un pat sarkanā līmeņa brīdinājumi par bīstamu vēju un ļoti spēcīgām lietavām.
Neierasts vēja spēks vasaras mēnešos
Latvijas klimatiskajos apstākļos spēcīgas vētras visbiežāk novēro rudens un ziemas mēnešos. Vasarā spēcīgas vēja brāzmas parasti izraisa nevis lieli un aktīvi cikloni, bet gan lokāli pērkona negaisa mākoņi. Tādos gadījumos spēcīgs vējš pūš īsu brīdi un nelielā teritorijā.
Ciklons Priska bija izņēmums. Šoreiz spēcīgs vējš pūta daudzas stundas pēc kārtas un aptvēra plašus valsts reģionus. Vētras spēka brāzmas, kas pārsniedza 20,8 metrus sekundē, tika reģistrētas 14 novērojumu stacijās. Astoņās no tām vēja ātrums pārsniedza pat 24,5 metrus sekundē.
Stiprāko vēju fiksēja Daugavgrīvā, kur brāzmas sasniedza 31 metru sekundē. Iekšzemē visstiprākais vējš bija Jelgavā – 26,8 metri sekundē. Vidējais maksimālo vēja brāzmu ātrums visā Latvijā 22. augustā sasniedza 20,7 metrus sekundē. Tas ir augstākais rādītājs, kāds jebkad reģistrēts vasaras mēnešos novērojumu vēsturē.
Citi lasaKā izmantot kafijas biezumus istabas augu kopšanā: vienkāršs paņēmiens audzēšanas uzlabošanai
Ilgstošākās vēja brāzmas pieredzēja Ventspilī. Tur vētras spēka vējš nepārtraukti pūta 12 stundas pēc kārtas, sākot no 22. augusta pēcpusdienas. Daugavgrīvā šāds vējš saglabājās 10 stundas. Ilgi vējš pūta arī citviet – Rēzeknē 6 stundas, bet Bauskā, Kolkā un Saldū – 5 stundas. Rīgā, Jelgavā un Dagdā spēcīgās brāzmas ilga aptuveni 4 stundas.
Rekordliels nokrišņu daudzums
Līdztekus vējam ciklons atnesa arī ļoti lielu ūdens daudzumu. Divu diennakšu laikā, 22. un 23. augustā, vidējais nokrišņu daudzums valstī sasniedza 50,4 milimetrus. Tas ir aptuveni 66% no visas mēneša normatīvās normas.
Pašā 22. augustā vidēji Latvijā nolija 36,1 milimetrs ūdens. Tas kļuva par visu laiku mitrāko 22. augustu novērojumu vēsturē vienas diennakts griezumā.
Vislielākais nokrišņu daudzums tika novērots Kolkā. Tur vienas diennakts laikā nolija 102,9 milimetri lietus, kas ir 125% no vietas mēneša normas. Ar šo rādītāju tika labots iepriekšējais Kolkas diennakts rekords, kas bija reģistrēts 2011. gadā. Divās dienās kopā Kolkā nolija 124,8 milimetri ūdens.
Kopumā 20 novērojumu stacijās reģistrēts lietus, kas pārsniedza 20 milimetrus diennaktī, bet deviņās stacijās nolija vairāk par 50 milimetriem. Vairākās vietās, piemēram, Stendē, Saldū, Dobelē un Vičakos, nokrišņu daudzums pārsniedza visa mēneša normu. Kolkā un Vičakos lietus nepārtraukti lija 17 stundas pēc kārtas. Tas ir šo staciju laika novērojumu rekords. Siguldā un Ventspilī nepārtraukts lietus ilga 14 stundas, savukārt Kuldīgā un Liepājā – 13 stundas.
Situācija upēs un ūdenstilpēs
Spēcīgo lietavu dēļ Latvijas upēs sākās strauja ūdens līmeņa celšanās. Visātrāk ūdens līmenis kāpa Kurzemes upēs, kur nokrišņu bija visvairāk. Ventas un Bārtas baseinos ūdens atsevišķās vietās pacēlās vairāk nekā par trīs metriem.
Ūdens līmeņa kāpuma dēļ Kurzemē applūda zemākās vietas un pļavas blakus upēm. Lēnāka, tomēr pamanāma ūdens līmeņa celšanās tika novērota arī Lielupes un Daugavas baseina upēs. Vasaras periodam šāda ūdens līmeņa mainība bija neierasta, tāpēc tika izplatīti atbilstoši hidrologu brīdinājumi.
Kad lietavas mitējās un iestājās sausāks laiks, ūdens līmenis upēs pakāpeniski stabilizējās. No 25. līdz 27. augustam vairumā upju ūdens līmenis sāka kristies. Tikai atsevišķos rajonos, piemēram, Irbes upes baseinā, ūdens līmeņa lēna celšanās vēl turpinājās arī 28. augustā.
Vētras radītās sekas un postījumi
Lielais vēja ātrums un lietavas radīja nopietnus bojājumus visā Latvijā. Vētra lūza koki, tika bojātas ēkas un sākās lokāli plūdi. Negadījumos cieta vismaz 14 cilvēki, un Jelgavā viens cilvēks zaudēja dzīvību.
Ciklona laikā elektroapgāde tika traucēta vairāk nekā 277 000 mājsaimniecību. Šie bija plašākie elektroenerģijas piegādes pārtraukumi pēdējo desmitgažu laikā. Bojājumi skāra gan zemsprieguma, gan augstsprieguma tīklus. Atsevišķos novados, tostarp Aizkraukles, Jēkabpils, Preiļu un Rēzeknes pusē, elektrības atjaunošana prasīja vairākas dienas.
Nolūkušo koku dēļ tika bloķēti daudzi autoceļi. Dažos ceļu posmos nolūzuši koki atradās ik pēc pāris desmitiem metru. Valsts mežos bojāto koksnes apjomu novērtēja vairāk nekā 100 000 kubikmetru apmērā. Tāpat tika bojāta meža infrastruktūra un atpūtas vietas. Nogāzto koku dēļ uz laiku nācās ierobežot vai apturēt arī vilcienu, autobusu un aviosatiksmi.