Foto – ekrānuzņēmums
Astoņdesmito gadu kino vēsturē ir ne mazums bērnu aktieru, kuri vienā mirklī kļuva atpazīstami visā pasaulē. Viens no viņiem bija Barets Olivers – jaunais aktieris, kurš 1984. gadā atveidoja Bastiana lomu Volfganga Petersena fantāzijas filmā “Bezgalīgais stāsts”. Viņa karjera tobrīd šķita tikai sākamies, taču dažus gadus vēlāk Olivers no kino industrijas pazuda pavisam. Kāpēc tā?
Barets Spensers Olivers dzimis 1973. gada 24. augustā Losandželosā. Ar aktiermākslu Olivers sāka nodarboties jau bērnībā. Pirmās lomas bija nelielas un galvenokārt saistītas ar televīziju. Viņš parādījās tādos tā laika populāros projektos kā “The Incredible Hulk” un “Knight Rider”, kā arī filmējās televīzijas filmā “The Circle Family”. 1983. gadā viņš piedalījās arī asa sižeta filmā “Uncommon Valor”, kurā spēlēja tādi pazīstami aktieri kā Džīns Hekmens un Patriks Sveizijs. Tomēr plašu ievērību viņam atnesa nākamais gads.
1984. gadā kinoteātros iznāca Volfganga Petersena režisētā filma “The NeverEnding Story”, kas bija nofilmēta pēc Mihaela Endes romāna motīviem. Oliveram tika uzticēta viena no filmas galvenajām lomām – viņš atveidoja Bastianu. Šis tēls ir vientuļš un kautrīgs puika, kurš skolā nevar iedzīvoties. Viņam tur ir pāridarītāji skolasbiedri un, bēgot no viņiem, viņš ieskrien kādā vecā grāmatnīcā, kur atrod dīvainu grāmatu. Lasot to, viņš sāk sekot notikumiem, kas notiek Fantāzijas zemē, kurā ir sastopami tādi tēli kā varonīgais Atrej, Princese un veiksmes pūķis Falkors. Stāsts pamazāk iegūst pavisam citu nozīmi, jo Bastins drīz vien saprot, ka viņš nav tikai lasītājs – viņa paša izvēles ir cieši saistītas ar grāmatā notiekošo. Filma kļuva par vienu no spilgtākajiem astoņdesmito gadu fantāzijas kino piemēriem, bet Olivera atveidotais Bastians kļuva par viņa karjeras pazīstamāko tēlu.
Foto – ekrānuzņēmums
Panākumi pavēra jaunajam aktierim iespēju strādāt pie citiem ievērojamiem projektiem. Jau 1984. gadā viņš atveidoja Viktoru Frankenšteinu Tima Bērtona īsfilmā “Frankenweenie”. Nākamajā gadā Olivers filmējās zinātniskās fantastikas filmā “D.A.R.Y.L.”. Tajā viņš atveidoja zēnu, kurš no pirmā acu uzmetiena šķiet pilnīgi parasts, taču patiesībā ir mākslīgi radīts androīds. Par šo lomu jaunais aktieris saņēma “Saturn” balvu kā labākais jaunais aktieris. 1985. gadā viņš piedalījās arī Rona Hovarda filmā “Cocoon”. Tās centrā ir pensionāru grupa un noslēpumaina citplanētiešu izcelsmes kapsula. Paralēli darbam kino Olivers turpināja strādāt arī televīzijas projektos.
Citi lasaTautas ticējumi un tradīcijas 31. augustā: ko šajā dienā darīt un no kā izvairīties
Tomēr, neskatoties uz veiksmīgo sākumu, Olivers nebija starp tiem bērnu aktieriem, kuri turpināja strādāt Holivudā arī pieaugušā vecumā. Viņa pēdējā kino loma bija 1989. gada komēdijā “Scenes from the Class Struggle in Beverly Hills”. Tajā laikā Oliveram bija tikai 15 gadi. Pēc šī projekta viņš uz lielajiem kinoekrāniem vairs neatgriezās. Arī “Bezgalīgā stāsta” turpinājumos Olivers Bastiana lomā vairs nefilmējās. Otrajā filmas daļā viņa vietā spēlēja Džonatans Brendiss, bet trešajā Bastiana tēlu atveidoja Džeisons Džeimss Rihters.
Atšķirībā no daudziem bijušajiem bērnu aktieriem Olivers nav centies savu slavenību izmantot, lai atgrieztos izklaides industrijā. Viņš arī nav kļuvis par regulāru viesi nostalģijas pasākumos un publiski ļoti maz runā par savu aiziešanu no kino.
Foto – ekrānuzņēmums
Bet kas patiesībā notika ar viņu? Pēc aktiera karjeras beigām Olivers pievērsās pavisam citai jomai – fotogrāfijai. Īpašu interesi viņā izraisīja vēsturiskās fotografēšanas tehnoloģijas, kas tika izmantotas jau 19. gadsimtā. Viena no jomām, kurā viņš specializējās, bija mitrās kolodija plates un Vudberija fototipija. Pēdējā ir 1864. gadā radīta fotogrāfiju pavairošanas metode, kas ļāva izgatavot ļoti detalizētus attēlus ar plašu toņu gradāciju. Savulaik šo tehnoloģiju izmantoja dažādu grāmatu, periodisko izdevumu un muzeju katalogu ilustrācijām. Attīstoties jaunām un lētākām drukas tehnoloģijām, Vudberija fototipija pamazām zaudēja savu nozīmi. Olivers savukārt kļuva par vienu no cilvēkiem, kas šo vēsturisko procesu turpināja pētīt un praktiski izmantot.
Viņa darbi ir tikuši demonstrēti neskaitāmās izstāžu zālēs un muzejos, bet zināšanas par senajām fotografēšanas metodēm izmantotas arī kino un reklāmas projektos. 2007. gadā Olivers publicēja grāmatu “A History of the Woodburytype”, kurā detalizēti aplūkota šīs tehnoloģijas izcelsme, attīstība un vieta fotogrāfijas un iespiedmākslas vēsturē. Grāmatas autors tajā jau vairs nav pazīstams kā bijušais bērnu aktieris, bet gan kā fotogrāfs, pētnieks un iespieddarbu meistars.
Foto – ekrānuzņēmums
Jāteic, ka Olivera izvēle ir diezgan neparasta, ņemot vērā to, cik agri viņš kļuva slavens. “Bezgalīgais stāsts” joprojām ir pazīstama filma, un Bastiana tēls ir viena no astoņdesmito gadu fantāzijas kino ikoniskajām lomām. Tomēr pats aktieris pēc aiziešanas no kino izvēlējās gandrīz pilnībā pazust no publiskās dzīves. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka viņš turpina darboties fotogrāfijas un vēsturisko drukas tehnoloģiju jomā, tostarp vadot nodarbības, lasot lekcijas un daloties ar savām zināšanām par senajām fotografēšanas metodēm.
Šī gada augustā Baretam Oliveram apritēja 53 gadi. No kādreizējās bērnu zvaigznes dzīves kino ekrānos palikušas vien dažas filmas, taču viņa profesionālais ceļš turpinājās citā virzienā. Kamēr daudzi skatītāji Oliveru joprojām atceras kā zēnu ar noslēpumaino grāmatu rokās, pats Olivers savu dzīvi pēc Holivudas veidoja ap fotogrāfiju un mākslu.
Filmas “Bezgalīgais stāsts” treileris: