“Es izdarīšu visu, kas no manis un valdības ir atkarīgs, lai cilvēki, kas uzticējušies valstij un kuriem sniedz palīdzību, varētu to saņemt arī turpmāk, un lai bērni, kuri patvērušies no vardarbīgām ģimenēm, varētu saņemt atbalstu,” sacīja premjere.
Viņa atzina, ka Saeimā patlaban jūtama priekšvēlēšanu noskaņa, taču uzsvēra, ka politiskās diskusijas, kuras reizēm var nosaukt arī par “politisko teātri”, nedrīkst ietekmēt tiesisko paļāvību cilvēkiem, kuri paļaujas uz valsts aizsardzību.
Jau rakstīts, ka Saeimas Ārlietu komisija trešdien konceptuāli atbalstīja ieceri izstāties no Stambulas konvencijas, virzot to izskatīšanai ceturtdienas, 23. oktobra, Saeimas sēdē. Komisijas deputāti šodien sāka politisko diskusiju, jo iepriekš tika uzklausīti ministriju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Septembra izskaņā ar valdošajā koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalstu Saeima vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Latvijā Eiropas Padomes konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.
Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.