Igaunijas parlamenta partiju vairākuma publiski paustais atbalsts ļauj prognozēt, ka trešdien, 2. septembrī, paredzētajā balsojumā par Igaunijas jauno prezidenti tiks ievēlēta līdzšinējā tieslietu kanclere Ille Madize, vēsta Igaunijas mediji. Viņa valsts galvas amatā nomainīs pašreizējo prezidentu, no akadēmiskās vides nākušo Alaru Karisu, kurš iepriekš bija paziņojis, ka nekandidēs uz otro termiņu prezidenta amatā.
Ievēlēšanas gadījumā I. Madize kļūs par otro sievieti Igaunijas prezidenta amatā pēc Kersti Kaljulaidas, kura valsts prezidentes pienākumus pildīja no 2016. līdz 2021. gadam.
Norstat veiktajā Igaunijas iedzīvotāju aptaujā 43% aptaujāto pauda atbalstu I. Madizes ievēlēšanai, 36% teica, ka neatbalsta viņas kandidatūru.
Estonianworld.com norāda, ka I. Madize ir pazīstama ar aktīvo darbu tieslietu kancleres amatā, kur viņas pienākumos bija uzraudzīt likumdošanas aktu atbilstību konstitūcijai, kā arī pildīt pamattiesību ievērošanas ombuda lomu. Viņas kritizētāji norāda, ka viņai nav lielas pieredzes diplomātijā, aizsardzības un starptautisko attiecību jomā, kur citādi pārsvarā ceremoniālais valsts prezidenta amats ir visai nozīmīgs.
Vienīgā kandidāte
Igaunijā prezidentu nevēlē balsstiesīgie iedzīvotāji tiešās vēlēšanās, bet gan parlaments. Lai nodrošinātu ievēlēšanu jau pirmajā balsošanas kārtā, kandidātam jāsaņem vismaz 68 parlamenta deputātu no 101 atbalsts. 75 deputāti ar parakstiem par kandidatūras izvirzīšanu faktiski jau ir apliecinājuši, ka balsos par I. Madizi, kas ļauj prognozēt, ka viņa tiks ievēlēta jau pirmajā balsošanas kārtā, izvairoties no daudz sarežģītākas otrās kārtas vai vēlēšanu kolēģijas sasaukšanas, kurā būtu jāpiedalās arī pašvaldību pārstāvjiem, vēsta Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas portāls ERR.ee.
Balsojums Igaunijas parlamentā paredzēts trešdien divpadsmitos dienā. Pirms tā I. Madize uzstāsies ar uzrunu, kuras ilgums nedrīkst pārsniegt 10 minūtes. Pēc tam deputātiem tiks atvēlēta stunda aizklātai balsošanai, kam sekos balsu skaitīšana. Ja notiks neprognozētais un I. Madizes kandidatūra neiegūs 68 deputātu atbalstu, tad otrā balsošanas kārta notiks ceturtdien, 3. septembrī. Kandidātus tai varēs izvirzīt tās pašas dienās rītā.
I. Madizes kandidatūru Igaunijas Nacionālā vēlēšanu komisija reģistrēja 25. augustā kā vienīgo. Viņas kandidatūru atbalstīja valdošajā koalīcijā ietilpstošās partijas Eesti 200 un Reformu partija, kā arī deputāti no opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem. Vēlāk par atbalstu I. Madizes kandidatūrai paziņoja arī partijas Isamaa (Tēvzeme) deputāti un trīs pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Igaunijas Konservatīvās tautas partijas (EKRE) deputāti iesniegumā Nacionālajai vēlēšanu komisijai apšaubīja I. Madizes tiesības kandidēt. Viņi argumentēja, ka kandidēšana uz prezidenta amatu, neatsakoties no pašreizējā – tieslietu kancleres – amata, neesot pieļaujama, jo var apdraudēt tieslietu kanclera institūcijas neatkarību. Iesnieguma autori atsaucās uz ierobežojumiem, kas noteikti tiesnešiem, un pauda viedokli, ka līdzīgs aizliegums attiecināms arī uz tieslietu kanclera amatu.
Taču Nacionālā vēlēšanu komisija secināja, ka ne konstitūcija, ne vēlēšanu likums neaizliedz I. Madizei kandidēt uz prezidenta amatu un neierobežo tieslietu kanclera amatu ieņemošas personas tiesības kandidēt.
Vienot un sadarboties
Estonianworld.com raksta, ka I. Madize ir dzimusi Tartu 1974. gadā. 1998. gadā absolvējusi Tartu Universitātes Juridisko fakultāti. Vēlāk ieguvusi maģistra grādu tieslietās un doktora grādu valsts pārvaldē Tallinas Tehnoloģiju universitātē. Viņas doktora darbs analizēja vēlēšanas, politiskās partijas un likumdošanas procesu Igaunijā no neatkarības atjaunošanas līdz e-demokrātijas veidošanai.
Pirms kļūšanas par tieslietu kancleri I. Madize strādāja Tieslietu ministrijā, parlamenta Konstitucionālo jautājumu komisijā, Nacionālajā audita birojā. No 2009. līdz 2015. gadam bija padomniece valsts prezidenta birojā. Viņa darbojusies arī Nacionālajā vēlēšanu komisijā un bijusi pasniedzēja Tallinas Tehnoloģiju universitātē un Taru Universitātē.
I. Madize tiek uzskatīta par īpašu eksperti konstitūcijas jautājumos, bijusi galvenā redaktore konstitūcijas ar paplašinātiem komentāriem izdevumu veidošanā, bieži piedalījusi publiskās debatēs par likumdošanu, īpaši par konstitucionālajiem jautājumiem, tiesībām, vēlēšanām un valsts varas ierobežojumiem.
Daudz iestājusies par igauņu valodas lomas nostiprināšanu sabiedrībā.
Intervijā Igaunijas Televīzijas raidījumam Esimene Stuudio I. Madize solīja, ka prezidenta amatā centīsies darīt visu, lai Igaunijas iedzīvotāji varētu vienoti turpināt attīstīt valsti, kas bāzēta uz igauņu valodas un kultūras pamata. Tāpēc prezidentam esot jābūt personai, kas ir vienlīdz uzticama gan liberālajai, gan konservatīvajai sabiedrības daļai. «Manā darbā tieslietu kancleres amatā un tā tas būs arī, ja tikšu ievēlēta par valsts prezidenti, esmu par mērķi centusies izvirzīt darīt visu izspējamo, lai panāktu, ka iespējami mazāk cilvēku būtu iemesls just vilšanos Igaunijas valstī un sabiedrībā.»
Viņa arī norādīja, ka pašreizējos ģeopolitiski sarežģītajos apstākļos ir gatava kopā ar bruņotajiem spēkiem, Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju darīt visu, lai palielinātu valsts gatavību tikt galā ar jebkādām iespējamām krīzēm.