“Solomamma”: vientuļās mātes dilemma un sabiedrības spiediens
Rīgas Starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) ietvaros 24. oktobrī Latvijas pirmizrādi piedzīvojusi norvēģu režisores Janikes Askevollas filma “Solomamma”, kas ir gan intīms stāsts par mātes mīlestību un identitātes meklējumiem, gan arī drosmīgs skatījums uz sabiedrības spriedumiem un stereotipiem attiecībā uz ģimenes formātiem. Filmas viens no kopproducentiem ir Latvijas studija “Mistrus Media”, kas apliecina mūsu valsts iesaisti starptautisku kino projektu tapšanā.
Edītes ceļš uz mātišķību: izvēle un tās sekas
Filmas centrā ir Edīte, zinātkāra žurnāliste, kura apzināti izvēlas kļūt par vientuļo māti, izmantojot spermas donora pakalpojumus. Viņa rūpīgi sagatavojusies, radot pat bērnu grāmatu ar vēstījumu, ka “reizēm neviens tētis nav pieejams”, un sagatavojot atbildes uz potenciāliem jautājumiem. Taču realitāte izrādās krietni sarežģītāka nekā teorija. Edīte saskaras ar solo audzināšanas izaicinājumiem, kas ir smagāki, nekā viņa spējusi iedomāties, un viņa sāk šaubīties par savu spēju būt pietiekami labai mātei savam dēlam Siguram. Sievietes apņēmība un pašpārliecinātība sāk šķobīties, īpaši pēc neiecietīgiem jokiem draugu lokā par donora identitātes noslēpšanu un viņa iespējamo nepatieso informāciju par veselības stāvokli. Tas liek viņai nonākt apsēstībā ar dēla introvertumu un neparastajām interesēm.
Donora identitātes atklāšana un tās sekas
Situācija kļūst vēl sarežģītāka, kad negaidīti atklājas bērna donora identitāte. Edīte nolemj viņu uzmeklēt, izmantojot viltus aizsegu – it kā lai ierakstītu interviju par viņa tehnoloģiju uzņēmumu. Šis lēmums satricina ne tikai viņas, bet arī apkārtējo dzīvi, uzjundot spēcīgas emocijas un atklājot jaunas realitātes. Filmas režisore Janike Askevolda raksturo filmu kā stāstu par “saspringto situāciju starp vēlmēm, pienākumiem un identitāti”, kurā galvenā varone savā “dziļi personīgajā ceļojumā saskaras ar mīlestību, ētiku un mātišķību”.
Starptautiski atzinumi un Latvijas līdzdalība
Filmas galvenajās lomās redzami talantīgi aktieri: Lisa Lovena Kongsli, kura iepriekš piedalījusies Rūbena Estlunda filmā “Force Majeure” un ir pazīstama no “Brīnumsievietes”, kā arī Herberts Nordrums, kurš ieguvis atpazīstamību ar savu sniegumu Joahima Trīra filmā “Pasaulē sliktākais cilvēks”. Viņu aktierspēle piešķir filmai dziļumu un emocionālu spēku, padarot stāstu par cilvēciskām attiecībām un identitātes meklējumiem vēl uzrunājošāku.
Filma ir Norvēģijas, Dānijas, Latvijas, Lietuvas un Somijas kopražojums, ko producējušas tādas kompānijas kā “Mistrus Media” no Latvijas. Latvijas puses ieguldījums ietver arī komponista Kārļa Auzāna radīto muzikālo noformējumu un pēcapstrādes kompānijas “BB Post House” darbu. Filmas producente Inese Boka-Grūbe uzsver, ka sadarbība ar Skandināvijas valstīm ir ļoti nozīmīga, dodot iespēju Latvijas profesionāļiem paplašināt kopražojuma tradīcijas starp Baltijas un Skandināvijas reģioniem. Muriel Del Don no Cineuropa “Solomamma” raksturo kā “estētiski elegantu un askētisku, bet arī pilnu ar atsvaidzinošu humoru”, kas “drosmīgi pēta, ko nozīmē cīnīties, lai īstenotu alternatīvas izvēles un paliktu uzticīgi savām vērtībām par spīti citu spriedumiem”.
Sabiedrības attieksme un aizspriedumi
Filma “Solomamma” nebaidās pieskarties aktuālai tēmai par dažādiem ģimenes modeļiem un sabiedrības reakciju uz tiem. Kā norāda kāda recenzija, filma precīzi iezīmē to, kā sabiedrība meklē “nenormālības ārpus sevis, lai gan, iespējams, tās ir mūsos pašos”. Daudzi cilvēki saskaras ar aizspriedumiem attiecībā uz bērnu audzināšanu un stereotipiem, kas saistīti ar nebioloģiskiem vecākiem vai atšķirīgu dzimuma identitāti. Komentāri “tie nav tavi bērni” vai “vajadzētu jau pašai savējos” izskan arvien biežāk, liecinot par sabiedrības stingrajiem priekšstatiem par to, kādai jābūt “normālai” ģimenei.
Filmas garums ir 1 stunda un 39 minūtes, un tā ir drāma, kas ar humoru un inteliģenci pievēršas mūsdienu dzīves izaicinājumiem, liekot skatītājam aizdomāties par savām vērtībām un izvēlēm.