LSM uzsver, ka tas bija īpaši nozīmīgi reģionos, kuros elektroapgādes un elektronisko sakaru traucējumu dēļ radio bija teju vienīgais pieejamais informācijas avots.
LSM paziņojumā pauž, ka turpina darbu pie izmaiņām, lai stiprinātu savstarpējo koordināciju un lēmumu pieņemšanu, kā arī krīzes situācijās spētu atbilstoši reaģēt uz notikumu attīstību un sabiedrības vajadzību pēc informācijas.
Kā vēstīts, jautājums par sabiedriskā medija darbību krīzes situācijās aktualizējies pēc diskusijām par LSM darbu vētras laikā. Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs atklātā vēstulē aicināja izvērtēt ne tikai dienesta un tā līdzšinējā vadītāja Uģa Lībieša, bet arī LSM valdes un galvenās redaktores Braunas atbildību par sabiedriskā medija darbu krīzes laikā. Ar Braunu vētras laikā bija pārtrūkuši sakari.
Vēstulē kolektīvs atzinis, ka sabiedrība pietiekami ātri un pilnvērtīgi nesaņēma informāciju par notikumiem, reizē uzsverot, ka problēmas esot bijušas plašākas par viena cilvēka atbildību. Darbinieki norādījuši uz nepilnībām darba koordinēšanā, lēmumu pieņemšanā un krīzes komunikācijas organizēšanā pēc Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanas.
LSM iepriekš veiktajā izvērtējumā secināts, ka radio ziņu segums sabiedrības informēšanā vētras izraisītās krīzes laikā nav bijis apmierinošs. Uzņemoties atbildību par Latvijas Radio Ziņu dienesta darbu šajā situācijā, Lībietis paziņoja par atkāpšanos no amata.
Latvijā 22. augustā un tai sekojušajā naktī plosījās pēdējās desmitgadēs stiprākā vasaras vētra, kurā vēja ātrums vietām pārsniedza 30 metrus sekundē. Negaiss izraisīja plašus bojājumus gan sadales, gan pārvades elektrotīklā, kuru rezultātā sākotnēji elektroapgāde bija pārtraukta aptuveni 277 000 klientu Latvijā, bet elektrotīklu pārrāvumiem daudzviet sekoja nepieejami sakari, degvielas uzpildes stacijas un vietām arī veikali.