Vādefuls paziņoja, ka no 18. septembra tiks slēgts Krievijas konsulāts Bonnā un tiks atcelts līgums, saskaņā ar kuru Berlīnē darbojās Krievu nams.
Vācija arī ierosinās piemērot Eiropas Savienības (ES) sankcijas vēl vairākiem Krievijas pilsoņiem, pastiprināti kontrolēs, kas iebrauc no Krievijas, un palielinās spiedienu uz Krievijas “ēnu floti”, paziņoja ministrs.
Krievijas vēstnieks tika izsaukts uz Vācijas Ārlietu ministriju Berlīnē.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite platformā “X” norādīja, ka pierādījumi par Krievijas lomu Leipcigas dronu incidentā ir pārliecinoši un apliecināja solidaritāti Vācijai.
“Krievijas mēģinājumi mūs iebiedēt, apdraudēt mūsu vienotību un mūsu gatavību atbalstīt Ukrainu ir bezjēdzīgi un cietīs neveiksmi. Mūsu atbalsts Ukrainai ir nelokāms, tāpat kā mūsu nelokāmā apņemšanās ievērot NATO kolektīvo aizsardzību,” uzsvēra Rite.
NATO turpinās stiprināt savas spējas atturēt draudus un aizsargāt visus sabiedrotos pret jebkādiem draudiem, tostarp pret ļaunprātīgām darbībām, piemēram, tādām, kādas notika Leipcigā un citviet alianses teritorijā, paziņoja Rite. Viņš atklāja, ka runājis ar Vācijas kancleru Frīdrihu Mercu par Leipcigas incidentu un trešdien pārrunās šo jautājumu ar Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzula fon der Leienu.
Arī Leiena apliecināja Vācijai Eiropas Savienības solidaritāti. “Mūs vieno apņēmība stāties pretī Krievijas agresijai. Mēs atturēsim ikvienu, kurš mēģina apdraudēt mūsu brīvību un drošību,” platformā “X” paziņoja Leiena, piebilstot, ka Eiropas Savienība gatavo papildu sankcijas pret Krieviju.