Skolas darbinieki un ģimene bērnu redz pilnīgi citā vidē nekā mājās, atšķirīgās situācijās, tāpēc abu pušu novērojumi var papildināt viens otru. Skolotāji bērnu ikdienā redz strukturētā vidē un vienaudžu grupā, tādēļ nereti pirmie pamana, piemēram, sociālo izolēšanos, izmaiņas draugu lokā, grūtības sadarboties, uzmanības noturēšanas problēmas, motivācijas zudumu vai biežākus konfliktus. Savukārt mājās bērns var justies drošāk un uzvesties citādi, tāpēc vecākiem šīs pārmaiņas var nebūt tik acīmredzamas.
Veiksmīga sadarbība palīdz pārmaiņas pamanīt savlaicīgi
“Visefektīvākie risinājumi rodas tad, kad skola un ģimene darbojas kā viena komanda. Veiksmīga sadarbība nozīmē regulāru, savlaicīgu un abpusēji cieņpilnu informācijas apmaiņu. Svarīgi, lai gan vecāki, gan skola negaida problēmu saasināšanos, bet dalās novērojumos jau pie pirmajām bažām,” uzsver projekta “Skola-kopienā” eksperte Liesma Ose.
Ne katra bērna uzvedības izmaiņa liecina par nopietnām grūtībām. Pielāgošanās skolas ritmam var prasīt divas līdz četras nedēļas, tāpēc būtiski vērtēt nevis vienu atsevišķu epizodi, bet gan to, cik ilgi pārmaiņas saglabājas un kā tās ietekmē bērna ikdienu. Skolā tās var izpausties kā nevēlēšanās iesaistīties mācībās, grūtības koncentrēties, biežāki konflikti, noslēgšanās vai sekmju pasliktināšanās. Taču svarīgākais ir nevis atsevišķs signāls, bet pārmaiņas kopumā un tas, vai tās saglabājas ilgākā laikā. Šeit īpaši nozīmīga ir vecāku un skolas savstarpējā saziņa, jo vienā vidē pamanītais var palīdzēt labāk izprast bērna uzvedību arī otrā un rīkoties savlaicīgi.