Paredzēts, ka priekšlikumu iesniegšanai uz galīgo lasījumu būs viena diena un galīgo lēmumu šajā jautājumā Saeima varētu pieņemt nākamajā nedēļā, 30. oktobrī.
Saeima lems par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas steidzamības kārtā
Jau trešo nedēļu pēc kārtas Saeimas Ārlietu komisijā deputāti vērtēja likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas. Līdz šim sēdēs uzklausītas ministrijas, nevalstisko organizāciju pārstāvji un deputāti.
Precizējums
Sākotnēji rakstā bija norādīts, ka likumprojektu izskatīšanai Saeimā virza steidzamības kārtā, tomēr par steidzamības noteikšanu vēl būs jābalso Saeimā.
Likumprojektu komisijā konceptuāli atbalstīja 4 deputāti, bet 3 bija pret. Balsošanā nepiedalījās Jānis Vucāns (“Zaļo un Zemnieku savienība”). “Man nepatīk, ka mēs viena sasaukuma laikā balsojam par un tad atkal par izstāšanos, manā izpratnē tā nav laba rīcība,” pauda Vucāns.
ĪSUMĀ:
- Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā skatīs likumprojektu par izstāšanos no Stambulas konvencijas.
- Atbildīgās komisijas sēdēs turpina valdīt domstarpības.
- Ārvalstu investoru padome: Izstāšanās no konvencijas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju.
- Konvencijas denonsēšanas ietekme uz tautsaimniecību vēl jāvērtē, bet tā varētu būt, pauž Finanšu ministrijā.
- Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atturīgs par rīcības plānu, ja Saeima nolems izstāties no Stambulas konvencijas.
Domstarpības jau komisijas sēdes sākumā
Trešdienas sēdē par Stambulas konvenciju notikusi politiska diskusija, kurā deputātiem dota iespēja uzdot jautājumus tiem politiķiem, kuri rosina Latvijas izstāšanos no konvencijas.
Sēdes sākumā deputāti nespēja vienoties, cik ilgu laiku veltīt politiskajām debatēm, kurās var iztaujāt likumprojekta iesniedzējus un paust viedokļus. Beigās nolēma debatēm atvēlēt vienu stundu.
Koalīcijas deputāti uzdeva daudz jautājumu likumprojekta iesniedzējiem, galvenokārt mēģinot saprast, kāds ir izstāšanās mērķis. No opozīcijas atbildes sniedza tikai “Latvija pirmajā vietā” deputāte Ramona Petraviča, kura apgalvoja, ka pēc konvencijas ratifikācijas Latvijā pavērtas iespējas dažādām ideoloģijām, jo tajā esot paredzēta apmācība par “sociāli konstruktīviem dzimumiem”, nevis bioloģiskiem.
Petraviča arī norādīja, ka jau kopš 2019. gada, kad viņa bija labklājības ministre, konvencijā noteiktie mērķi Latvijā faktiski esot īstenoti.
Sēdē vairāki koalīcijas deputāti uzsvēra, ka šādas iniciatīvas īstenošana sašaurinās cilvēktiesības. Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”) sacīja, ka “šādu likumprojektu var virzīt tikai tādā pasaulē, kurā balstāmies ne reālajos faktos, bet izsapņotā pasaulē”.
Savukārt opozīcijas deputāti skaidroja, ka konvencijas interpretācija esot pretrunā ar Satversmē noteikto ģimenes izpratni un varot veicināt sociālās izmaiņas, kas neatbilstot sabiedrības vairākuma vērtībām.
Izstāšanās no konvencijas varētu negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vērsusies pie Saeimas Ārlietu komisijas, paužot bažas par priekšlikumu izstāties no Stambulas konvencijas.
Padome uzsvēra, ka šāds solis varētu negatīvi ietekmēt Latvijas reputāciju, investīciju vidi un sociāli ekonomisko attīstību, kā arī radīt juridiskas un demogrāfiskas sekas, kas līdz galam nav izvērtētas.
FICIL aicināja pirms jebkāda lēmuma veikt visaptverošu izpēti un ietekmes novērtējumu, jo Latvijas labklājība balstās tās tēlā kā atvērtai, tiesiskai un demokrātiskai valstij, kas aizstāv cilvēktiesības.
Iejaukšanās Latvijas iekšējos jautājumos
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (“Jaunā Vienotība”) savukārt lūgusi Venēcijas komisijai paātrināti sniegt atzinumu par iespējamām sekām, ja Latvija izstātos no konvencijas, tostarp par tās ietekmi uz starptautiskajām saistībām un cilvēktiesību aizsardzības sistēmu.
Savukārt Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”) norādīja, ka Venēcijas komisijai un ārvalstu vēstniekiem nav tiesību iejaukties Latvijas iekšējos jautājumos, jo lēmumus pieņem pati valsts. Šim viedoklim piekrita arī Ārlietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
“Vislielāko kaitējumu valsts reputācijai var nodarīt atsevišķi deputāti, kuri mūsu iekšpolitiku nes ārā un mēģina “netīro veļu mazgāt” ārpus savas mājas. Tādas kā Ārvalstu investoru padomes kompetencē ir ekonomika un investīcijas, bet šis ir mūsu vērtību un ģimenes jautājums, un viņi nav kompetenti iejaukties mūsu iekšpolitikā,” sacīja Petraviča.
Tāpat Petraviča uzsvēra, ka diskusijās par konvenciju opozīcijas deputātus nepamatoti apsūdz Krievijas ietekmē, ja viņi pauž atšķirīgu viedokli.
Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) sēdes laikā steidzināja deputātus, aicinot uzdot konkrētus jautājumus un nepārvērst tos par viedokļu paušanu. Viņa piebilda, ka atbildes var neapmierināt, taču tās jāpieņem, lai komisija varētu virzīties tālāk.
Deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) vaicāja, vai likumprojekta iesniedzēji plāno izstāties arī no citām starptautiskām konvencijām, kur lietots termins “sociālais dzimums”, piemēram, no Starptautiskās krimināltiesas statūtiem, kas ir vienīgie, uz kuru pamata izdots arestēšanas orderis pret Vladimiru Putinu. Uz to Ramona Petraviča (“Latvija pirmajā vietā”) atbildēja, ka šobrīd tiek vērtēta tikai Stambulas konvencija, bet “laiks rādīs”.
Petraviča arī pauda pārliecību, ka izstāšanās no konvencijas neietekmēs Latvijas ekonomiku vai investīciju vidi, jo “tā ir vērtību, nevis finanšu jautājums”.
Konvencijas denonsēšanas ietekme uz tautsaimniecību vēl jāvērtē
Ilgstošas diskusijas raisījās arī par to, vai dot vārdu Finanšu ministrijas pārstāvim, kas iepriekšējā sēdē netika uzklausīts. Mūrniece sākotnēji pretojās, tomēr beigās ministrijas pārstāvis uzstājās, norādot, ka konvencijas denonsēšanas ietekme uz tautsaimniecību vēl jāvērtē, bet tā varētu būt. Tika ierosināts prasīt finanšu ministra atzinumu par iespējamo ietekmi uz budžetu, taču komisija nobalsoja pret – atzinums netiks pieprasīts.
Komisijas vadītāja Ināra Mūrniece norādīja, ka katram būs savs politiskais viedoklis un tas esot normāli.
Valsts prezidents atturīgs par turpmāko rīcības plānu
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien pēc tikšanās ar premjerministri Eviku Siliņu (“Jaunā Vienotība”) uz Latvijas Radio jautājumu, kāds ir viņa rīcības plāns, ja Saeima nolems izstāties no Stambulas konvencijas, atbildēja atturīgi.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs
00:00 / 00:35
Viktors Demidovs / Latvijas Radio
“Es tiešām ceru, ka šī diskusija būs racionāla. Vērtēti tiks gan starptautiskie aspekti un ārpolitiski aspekti, gan tiesiskie aspekti, gan vardarbības novēršanas aspekti. Ja Saeima balsos par likumprojektu un šo pieņems, un šis likumprojekts nonāks man uz galda, tad atbilstoši Satversmei es šo likumprojektu vērtēšu un tad arī lēmumu pieņemšu, un jūs par to uzzināsiet,” norādīja Rinkēvičs.
Viņš sacīja, ka “pagaidām Saeima vēl nav balsojusi par likumprojektu, un es negribētu šobrīd iesaistīties šajā diskusijā, kas šobrīd notiek Saeimā, un es to nedarīšu līdz Saeimas lēmumam vienā vai otrā virzienā.”
KONTEKSTS:
Latvijā atkal aktualizējies jautājums par Stambulas konvenciju, jo Saeimā pēc opozīcijas ierosinājuma vērtē Latvijas izstāšanos no tās. Tā kā šādu ierosinājumu atbalsta arī koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), ir liela iespējamība, ka to denonsēs. Tas izraisījis ne vien protestus sabiedrībā, bet arī šūpošanos koalīcijā.
Vienlaikus Saeimā nonākusi opozīcijas partiju un ZZS sagatavotā alternatīva Stambulas konvencijai. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) norādījusi, ka izstrādātā alternatīva nedod vietu ideoloģiskām interpretācijām. Vienlaikus tiesībsardze Karina Palkova uzsvērusi – Saeimā piedāvātajai deklarācijai nav juridiska spēka un tā pati par sevi nerada nekādas tiesiskas saistības.
Latvija Stambulas konvenciju ratificēja 2023. gadā – septiņarpus gadus pēc tās parakstīšanas. Tas bija laikā, kad labklājības ministrs bija ZZS politiķis Uldis Augulis. Toreiz viņš ZZS atbalstu konvencijas ratificēšanai pamatoja ar mērķi aizsargāt sievietes no vardarbības. Labklājības ministrija konvencijai toreiz pievienoja skaidrojošu pielikumu, kurā uzsvēra, ka konvencijā iekļautais un pretrunīgās diskusijās izmantotais termins “sociālais dzimums” nav saistīts ar pienākumu ieviest kādu citu izpratni par dzimumu Latvijas tiesību un izglītības sistēmā. ZZS nesen izplatīja paziņojumu, ka Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija pārkāpušas deklarāciju, jo izmantojušas to citiem mērķiem – popularizējušas citu izpratni par dzimumu, stiprinot dzimtes ideoloģiju Latvijā. Abas ministres pret to iebildušas.
Stambulas konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Labklājības ministrija iepriekš vēstīja, ka pēdējos gados Latvija būtiski stiprinājusi vardarbības mazināšanu.