Īpašs notikums Latvijas futbolā bija oktobrī aizvadītā spēle pret Anglijas izlasi Pasaules kausa kvalifikācijā, un mača nozīme sniedzās tālāk par rezultātu un punktu dalīšanu. Tik lielas spēles paliek atmiņā ne tikai tās dalībniekiem, bet iedvesmo arī bērnus, kam uzticēts izvest laukumā spēlētājus vai padot bumbu laukuma malā.
Latvijas izlases aizsardzību 54 spēlēs balstījušais Vitālijs Maksimenko Anglijā pavadīja divas sezonas, spēlējot “Brighton” un “Yeovil” komandās. Vitālijs uzauga JFC “Skonto” sistēmā Vladimira Beļajeva vadībā, un regulāri bija bumbu padevējs Latvijas izlases spēlēs.
“Nevarēju sagaidīt brīdi, kad es būšu bumbu padevējs, lai varu redzēt tos spēlētājus blakus, kas bija Portugālei, piemēram,” pastāstīja Maksimenko. “Tas bija 2004. gads. Es kopā ar vēl vienu puiku, viņa tētis mūs aizveda pēc spēles uz lidostu, lai paspētu noķert autobusu un nofotografēties ar visiem [Portugāles] spēlētājiem. Tā kā man ir arī Pauleta, ir arī Skolari – treneris [fotogrāfijās]. Protams arī Ronaldu, noķēru arī viņu, vēl dažas zvaigznes.”
Piepildījās arī Maksimenko sapnis reiz uzspēlēt pret Krištianu Ronaldu un Portugāles izlasi, kas uz Rīgu atbrauca kā Eiropas čempione. Maksimenko laukumā pat mazliet pārmijis vārdus ar Krištianu Ronaldu:
“Tas bija fantastiski vēl nospēlēt pret viņiem,” atzina Maksimenko. “Tur bija divcīņa ar viņu [Ronaldu], un es bišķiņ iesitu viņam pa plecu. Tas bija soda laukumā, bet nu nebija soda. Viņš prasīja 11 metru soda sitienu. Es viņam teicu: “”Come on” tur nebija nekāds soda sitiens. Viņš teica: “Jā, jā, nebija, bet nu bišķiņ tu man iesiti.””
Pēc savas pieredzes Maksimenko saka, ka mazam puikam iespēja būt blakus futbola laukumam lielās spēlēs ir liela priekšrocība.
Vēsturiskajā Latvijas-Anglijas futbola spēlē 22 bērniem bija iespēja laukumā izvest abu komandu futbolistus. Daugavas stadionā bērni ieradās jau trīs stundas pirms spēles, un pavadītāju vidū bija arī Marsels un Lote, kuri paši cer reiz kļūt par lieliem futbolistiem.
Matīss Timofejevs: Kuru spēlētāju tu gribētu izvest laukumā?
Lote: Džūdu Belingemu.
Kurā komandā tu gribētu spēlēt?
Barselonā, tur ir ļoti labi spēlētāji.
Kurš tev ir mīļākais spēlētājs vai spēlētāja?
Lamins Jamals.
Kuru no angļu spēlētājiem tu gribētu redzēt?
Marsels: Kouls Palmers, bet viņam ir trauma, viņš nav izsaukts.
Un no tiem, kas te ir?
Mailss Skīlijs.
O, interesanta izvēle. Tev aizsargi patīk?
Es pats esmu aizsargs. Esmu gan uzbrucējs, gan labais aizsargs.
Maksimenko par bumbu padevēju kļuva ar domu reiz pašam pēc gadiem desmit spēlēt valstsvienību līmenī pret lielām komandām. Viņš novēl puikām izbaudīt šo laiku un ticēt, ka viss ir iespējams.
Arī Latvijas izlases kapteinis Antonijs Černomordijs un pussargs Kristaps Grabovskis nešaubās, ka
tik lielas spēles kā mačs pret Angliju var iedvesmot gan bumbu padevējus, gan bērnus, kas futbolistus izved laukumā.
“Protams, tas ir lieliski Latvijai kopumā, Latvijas futbolam. Šodien bija atbraukuši vieni no [pasaulē] labākajiem spēlētājiem, kuri visi spēlē TOP5 līgās. Viņi ir līderi savās komandās,” uzsvēra Černomordijs.
Nepalaid garām svarīgo sportā!
Spied šeit vai skenē kvadrātkodu un pievienojies LSM Sporta “WhatsApp” kanālam.
Un neaizmirsti ieslēgt paziņojumus (🔔zvaniņa poga)! Svarīgākās sporta aktualitātes, tiešraides un analīze vienuviet.
“Tas var parādīt, ka viss ir iespējams, ka vajag ticēt sev, smagi strādāt un viss atnāks ar laiku,” piebilda Grabovskis.
Anglijas futbolu Maksimenko atceras kā ļoti intensīvu un apdāvinātiem spēlētājiem bagātu.
“Lēmumu pieņemšana spēlētājiem ir kādā citā līmenī, kuru es pēc tam nevienā valstī neesmu redzējis, neesmu sajutis,” atzina Maksimenko. “Anglijā futbols ir kā reliģija. Man liekas, ka nav neviena cilvēka, kam tas neinteresē. Katrs runā par futbolu ikdienā – tas var būt kafijas veikalā, varbūt kaut kur blakus stadionam.”
Latvijā futbols sākās 1906. gadā, kad to atveda angļu jūrnieki.
1907. gadā rūpnīcas “Salamandra” strādnieki izveidoja pirmo futbola komandu Latvijā “British Fooball Club”, un Juglā arī atradās pirmais futbola laukums Latvijā.
BBC futbola komentētājs Džons Marejs nešaubās, ka iespēja tuvumā redzēt Anglijas izlases rezultativitātes līderi Hariju Keinu ir šādu kvalifikācijas spēļu skaistums. Marejs BBC ēterā futbolu komentē kopš 1998. gada, un šoruden ne pirmo reizi viesojās Latvijā. Daugavas stadionā Marejs bija arī 1999. gadā, kad komentēja “Skonto” spēli pret “Chelsea” Čempionu līgas izšķirošajā kvalifikācijas kārtā.
“Tas bija ļoti sen, pirms ceturtdaļgadsimta. Esmu diezgan pārliecināts, ka šis ir tas pats stadions, kur spēlēja “Chelsea”. Atceros šos kokus [stadiona] pretējā pusē un šos lieliskos gaismas stabus. Kad te [šoreiz] ierados, sapratu, ka šī noteikti ir vieta, kur biju pirms daudzajiem gadiem. Tas šķiet gandrīz nereāli, ka, pārvarot Rīgas “Skonto” barjeru, “Chelsea” 1999. gadā Čempionu līgā iekļuva pirmo reizi kluba vēsturē. Kopš tā laika viņi čempionu līgā ir daudz paveikuši. Ir sajūta, ka tas bija ļoti, ļoti sen.”
Marejs uzsvēra, ka bieži dodas uz stadioniem, kas ne tuvu nav tik labi kā Daugavas stadions, līdz ar to iespaidi Rīgā viņam nav tik neierasti. To, ka laukuma un stadiona kvalitāte Anglijas spēlētājiem noteikti netraucēja, apliecina viņu drošā uzvara pār Latvijas izlasi ar 5:0.
Latvijai liels zaudējums, bet no otras puses arī neaizmirstama pieredze. Īpaši jaunajiem futbolistiem un futbolistēm, kurus ceram pēc dažiem gadiem redzēt izlases sastāvā.