Kuģojot pa Ventspils ostu – pēc 25 gadiem atklāta jauna ekspozīcija Ventspils muzeja tornī / Raksts

3. septembrī durvis apmeklētājiem ver jaunā pils torņa ekspozīcija Ventspils muzejā, kas vēsta par ostas un pilsētas attīstību no 13. līdz 19. gadsimtam. Apjomīgā projekta laikā, kas izmaksājis teju pusmiljonu eiro, tapusi ne tikai mūsdienīga un daudzpusīga ekspozīcija ar dažādiem digitāliem risinājumiem un spēlēm, bet notikuši arī Ventspils Livonijas ordeņa pils torņa konservācijas un restaurācijas darbi. Projektam izdevies piesaistīt Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda finansējumu (EJZAF).

Tagad muzeja direktore Solvita Ūdre uz padarīto var atskatīties ar gandarījumu. Izdevies atrast nepieciešamo finansējumu šāda mēroga iecerei, jo bija pienācis laiks vecās ekspozīcijas mainīt. Procesā bija iesaistīta visa muzeja komanda, stāsta direktore: “Livonijas ordeņa pilī ekspozīcijas ir veidotas 2001. gadā. Ekspozīcijām ir 25 gadi. Tas, kas kaut cik bija digitāli, – šie digitālie risinājumi ir sabojājušies, un tos vairs nevar atjaunot. Bija jāsāk domāt par jaunām ekspozīcijām. Kāds tad ir sākums? Sākums ir koncepcija, kad mēs likām uz papīra telpas, zīmējām, skatījāmies, prātojām, ko varētu jaunajās ekspozīcijās parādīt, kādi jauni atklājumi arheoloģiskajos izrakumos vai pētniecības rezultātā ir iegūti par Ventspils pilsētu, Ventspils novadu.”

Muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups uzsver, ka pirms 25 gadiem, kad tapa tolaik modernās ekspozīcijas, cilvēkiem bijuši telefoni ar podziņām un ar mākslīgo intelektu tika saprasts kas pavisam cits. Veidojot ekspozīciju, domāts par to, kā tehnoloģiju progress ietekmējis cilvēku apziņu un spēju uztvert informāciju: “Ir jābūt interesanti, tāpēc ir daudz spēļu. Mēs varētu teikt – gan vienai vecuma grupai, gan otrai vecuma grupai. Es domāju jaunākos apmeklētājus,

bet prakse rāda – ja kaut kas ir domāts mazajiem apmeklētājiem, tad arī lielie apmeklētāji dažkārt to izpilda ar vēl lielāku prieku.

Tas atkal stimulē tādu labdabīgu attieksmi pret to, kas tiek stāstīts, un vairo interesi. Mums šķiet, ka esam mēģinājuši izdarīt labāko, ko var.”

Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups

Foto: Inga Ozola / Latvijas Radio

Ventspils muzeja vadošais pētnieks Armands Vijups

To, ka būs interesenti gan mazam bērnam, gan filozofijas doktoram, sarunā apliecina arī SIA “Aģentūra Raugs” vadītāja un radošā direktore Gundega Kalendra. Aģentūra kopā ar sadarbības partneriem multimediju jomā un ciešā sasaistē ar muzeja darbiniekiem veidoja ekspozīciju. Izmantotas dažādas maņas – mucā var pataustīt graudus un uzdurties kādam mīkstam pārsteigumam, digitāli uzzīmēt īpašuma zīmes, kas senāk izmantotas uz mucām, pašam stūrēt kuģi, izjūtot jūras viļņošanos, un klausīties dažādus stāstus par Ventspili: “Ir tālskatis, kur vari skatīties jūrā un redzēt tālumā citus viduslaiku kuģus. Tādas interaktīvas iesaistes ir ļoti daudz un visos stūrīšos. Jūs sajūtat šeit smaržu? Ir audio. [Skraida žurkas.] Starp citu, ir nevis vienkārši žurka, bet tā gadsimta speciālā šķirne. Tās tolaik bija mazākas. Šeit ir ļoti daudz autentisku detaļu, piemēram, kuģis ir būvēts – tas nav no “Depo” veikala koka.

Viņi visi ir ar rokām, cirvīti aptēsti, tās naglas ir kaltas. (..) Te ik uz soļa ir tādas detaļas, kas patiešām ar rokām taisītas.”