Vasaras vidū premjers Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) publiski kritizēja pašreizējo nevalstisko organizāciju finansēšanas kārtību. Viņš apšaubīja, vai organizācijām, kas pārstāv savu biedru vai sabiedrības grupu intereses un piedalās sanāksmēs ar amatpersonām un politiķiem, par to būtu jāsaņem valsts nauda.
Taču, piemēram, Zemkopības ministrija par lauksaimnieku organizāciju iesaisti politikas veidošanā maksā jau gadiem. Lielāko valsts naudu saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jeb LOSP, bet atsevišķi finansē arī vairākas tās biedru organizācijas.
Savukārt “Auto asociācija”, kad to vēl vadīja pats Kulbergs, savulaik īstenoja projektu, kuram Eiropas Savienība piešķīra gandrīz pusmiljonu eiro. Mērķus varēja izmērīt, taču publiski nevar atrast vienotu apkopojumu par to, ko no iecerētā sasniedza.
Aizsāka diskusiju par NVO
Vasaras vidū pie Brīvības pieminekļa pulcējās aptuveni divsimt cilvēku. Viņi protestēja pret valdības ieceri pārskatīt nevalstisko organizāciju finansējumu un pauda atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai.
Šis pikets notika pēc tam, kad jūlijā premjers Andris Kulbergs publiski izteica pārsteigumu par to, ka valsts NVO maksā arī par dalību sanāksmēs ar amatpersonām no valsts pārvaldes. Dažas dienas vēlāk intervijā Latvijas Radio viņš skaidroja savu nostāju.
“Bet tāpēc tās ir nevalstiskās organizācijas, es atvainojos! Nevalstiskās organizācijas pārstāv biedru intereses. Kādreiz cilvēki sametās Reinim, lai viņš no pagasta aizbrauc pie gubernatora un izstāsta pagasta bēdu, pārstāv viņus. Tagad sanāk, ka Reinim apmaksā to, ka viņš sēž pie galda ar gubernatoru. Neloģiski!” intervijā Latvijas Radio teica Kulbergs.
Viņš uzdeva Valsts kancelejai apkopot informāciju par valsts finansējumu nevalstiskajām organizācijām. Viņa uzmanības centrā nonāca arī Memoranda padome, kurā NVO darbinieki ar pārstāvjiem no valsts pārvaldes apspriež lēmumus un gatavo priekšlikumus. Tās darba organizēšanu un sekretariāta funkcijas nodrošina biedrība Latvijas Pilsoniskā alianse. Par interešu pārstāvību tajā atbild Elīna Grīnhofa.
“Šajā gadījumā Latvijas Pilsoniskā alianse piedalījās šajā konkursā un uzvarēja, un saņēma tātad uzdevumu īstenot pilsoniskā dialoga formātu, ko mūsu valstī sauc par Memoranda padomi, uz diviem gadiem. Un tur ir detalizēti uzrādīts, kas ir jāsasniedz, kādi rādītāji, kādi mērķi,” pauda biedrības Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja Grīnhofa.
Par šo darbu alianse saņem 200 000 eiro gadā. Tai jānodrošina 11 padomes sēdes, četru darba grupu norise, NVO forums, izbraukuma sēdes un NVO sektora izpēte.
“Tur tiek apmaksāts sekretariāta darbs, tas ir mūsu darbs, tur tiek apmaksāts arī benzīns izbraukuma sēdēs. Tur tiek apmaksāta pētnieku analīze un darbs pie pētījuma. Tur ir komunikācijas materiāli, operators, kurš iefilmē video, fotogrāfs, kurš fotogrāfē sēdes, tur apakšā ir viss kaut kas,” skaidroja Grīnhofa.
Tātad finansējums nav tikai par dalību sanāksmēs – no tā sedz arī darbu, kas šo līdzdalību nodrošina.
Foto: Baiba Runce / Latvijas Radio
Latvijas Pilsoniskās alianses birojs
Līdz šim par dalību Memoranda padomes darbā organizācijām maksāja 61 eiro pirms nodokļiem. Šajā summā bija paredzēta gan gatavošanās sēdei un dalība tajā, gan transporta izdevumi.
Foto: Baiba Runce / Latvijas Radio
Ministru kabineta sēde, kurā sprieda par NVO finansējumu
Tagad valdība šo atlīdzību atcēlusi. Ārpus Rīgas dzīvojošajiem turpmāk kompensēs transporta izdevumus līdz 30 eiro. Valdība aprēķinājusi, ka šādi šogad ietaupīs 28,6 tūkstošus eiro.
Savukārt no nākamā gada uz pusi – no 200 līdz 100 tūkstošiem eiro – samazināts finansējums valsts deleģējumam Memoranda padomes sekretariāta nodrošināšanai.
Gada beigās par šo deleģējumu vēl būs atklāts konkurss. Grīnhofa no Latvijas Pilsoniskās alianses, kas šo darbu veic pašlaik, teica – ja viņas organizācija konkursā piedalīsies, mazāka finansējuma dēļ tāpat būtu jāvērtē, ko no līdzšinējā darba saglabāt un kur iespējams ietaupīt.
Tomēr lēmums samazināt sekretariāta finansējumu, kā arī NVO sektora izpēti bija pieņemts vēl pirms premjers publiski pievērsās šim jautājumam.
Jāsakārto NVO joma
“Nav noslēpums, ka šo jomu vajag sakārtot, mēs kā NVO sektors jau gadiem esam uz to spieduši, ka šim būtu jāpieķeras, jo tur apakšā tiešām ir viss kaut kas,” teica Grīnhofa.
Ar “visu kaut ko” Grīnhofa domā ļoti dažādas organizācijas, kuru darbam un valsts izlietotajai naudai ne vienmēr var viegli izsekot.
Taču arī pašai Latvijas Pilsoniskajai aliansei valsts ir nozīmīgs finansētājs. Organizācija apvieno 141 biedrību, nodibinājumu un individuālu personu. Pērn dažādos valsts budžeta maksājumos tai pārskaitīja gandrīz 868 tūkstošus eiro, bet biedru naudās iekasēja nepilnus 12 tūkstošus.
Tiesa, teju 868 tūkstošos ietilpst gan deleģēti uzdevumi un Eiropas Savienības fondu projekti, gan nauda, ko alianse daļēji pārskaita citām organizācijām. No projektu finansējuma sedz arī pašas alianses izmaksas, tostarp algas, maksu par telpām un citiem projektiem. Grīnhofa to salīdzināja ar valsts pasūtītu ceļa būvniecību.
“Valstij vajag, lai šo ceļu sataisa. Mums tas liekas okei, ka tā ceļu firma no tās naudas samaksā arī grāmatvežiem, vai ne? Vai, ka samaksā algu tiem, kas to darbiņu, kas to ceļu taisa. Tas pats jau ir arī šeit,” viņa pauda.
Vajag caurskatāmāk
Viens jautājums, kurā kritiķi un pašas NVO, šķiet, ir vienisprātis, – publiskās naudas izlietojumam jābūt viegli izsekojamam. Pilsoniskā alianse detalizētu gada pārskatu publicē savā mājaslapā, taču visām valsts finansētajām NVO tas nav obligāti.
“Tur ir kaut kāda zināma atbildības latiņa, un labā prakse būtu publicēt gan visus projektus ar savu piešķirto finansējumu, gan gada pārskatus, gan arī valdes sastāvu,” pauda Grīnhofa.
Ar caurskatāmību vien gan ietaupīt nevar. Pilsoniskās alianses ieskatā, vispirms valstij pašai jānosaka, ko tā par šo naudu grib panākt.
“Valsts definē savas vajadzības, savus uzdevumus un mērķus, un tad meklē īstenotājus,” uzsvēra Latvijas Pilsoniskās alianses interešu pārstāvības vadītāja.
Latvijas Pilsoniskā alianse ir tikai viena no gandrīz diviem tūkstošiem nevalstisko organizāciju, kas pērn saņēmušas valsts budžeta maksājumus.
Pēc premjera uzdevuma Valsts kanceleja kopā ar Finanšu ministriju mēģināja saskaitīt, cik liela ir kopējā summa un par ko valsts NVO maksā. Augusta sākumā uz pirmo kopīgo sarunu sanāca premjers, vairāku ministriju un NVO pārstāvji.
Pērn 1940 NVO dažādos maksājumos – no dotācijām un Eiropas Savienības projektiem līdz deleģētiem valsts uzdevumiem un samaksai par pakalpojumiem – pārskaitīja 168,1 miljonu eiro.
Visvairāk – ap 45 miljoniem eiro – pārskaitīja caur Izglītības un zinātnes ministriju. Tai seko Finanšu ministrija ar vairāk nekā 34 miljoniem un Labklājības ministrija ar 31 miljonu eiro.
Ceturtā lielākā NVO finansētāja ir Zemkopības ministrija – pērn tā nozares nevalstiskajām organizācijām dažādos maksājumos pārskaitīja 15 ar pusi miljonus eiro.
Šai ministrijai NVO finansēšanas jautājumā Valsts kontrole bija pievērsusies jau 2019. gadā. Tolaik revidenti detalizēti vērtēja, kā valsts naudu saņem lauksaimnieku organizācijas un kā tās iesaista politikas veidošanā.
Lauksaimnieku “slēgtais klubiņš”
Pie Zemkopības ministrijas darbojas Lauksaimniecības konsultatīvā padome. Tajā ir deviņas organizācijas, kas piedalās lauksaimniecības politikas veidošanā. Tām ik gadu piešķir gandrīz pusmiljonu eiro valsts finansējuma.
Foto: Baiba Runce / Latvijas Radio
Vairāk nekā pusi saņem Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome jeb LOSP.
Valsts kontroli pirms septiņiem gadiem interesēja, kā tiek izvēlēti šīs padomes locekļi.
“Nebija kritēriju. Un kāpēc tieši tās organizācijas, kuras ir?” stāstīja Inga Vilka, Valsts kontroles padomes locekle.
Revīzijā viņa ar kolēģiem izmantoja arī ekspertu viedokli no pretkorupcijas organizācijas “Delna”.
Tās direktores vietniece Agnija Birule pauda – problēma tolaik nebija tikai tajā, ka nebija skaidrs, kā organizācijas nonāk padomē. Tās pašas organizācijas gadiem piedalījās ministrijas politikas veidošanā un vienlaikus saņēma valsts naudu, lai nodrošinātu savu darbību un pārstāvētu intereses, par kurām iestājas.
“Tas nozīmē, viņas pašas pieņem lēmumus. Arī uz kaut kādu finansējuma sadalījumu, kurš pēc tam attiecas uz viņiem. Ka tas ir tāds kā apburtais loks, viņas pašas izveido sistēmu, un pēc tam no tās sistēmas pašas arī to finansējumu saņem,” pauda “Delna” pārstāve.
Valsts kontrole toreiz šo organizāciju loku raksturoja kā “nosacīti slēgtu klubiņu”.
Ieviesa kritērijus, bet sastāvs līdzīgs
Pēc revīzijas Zemkopības ministrija kārtību mainīja. Tagad noteikumos ir kritēriji, kuriem organizācijām jāatbilst, lai darbotos Lauksaimniecības konsultatīvajā padomē, un ministrija izsludina pieteikšanos tās sastāvam.
Arī padomes darbs tagad ir kļuvis caurskatāmāks. Zemkopības ministrijas mājaslapā tagad publicē gan sēžu protokolus, gan arī videoierakstus.
Taču padomes sastāvs kopš revīzijas maz mainījies –
Viena no tām ir LOSP, kas apvieno vairāk nekā 50 organizāciju. Turklāt līdzās LOSP konsultatīvajā padomē atsevišķi darbojas vēl sešas pašas LOSP biedru organizācijas.
Pārklājas arī cilvēki – pieci no 13 LOSP valdes locekļiem vienlaikus ir arī citu konsultatīvās padomes organizāciju vadībā. Piemēram, Agita Hauka ir gan LOSP valdē, gan vada Latvijas Zemnieku federāciju, kas padomē pārstāvēta atsevišķi. Pie tam, Hauka kā LOSP valdes locekle pārstāv šo organizāciju arī Memoranda padomē.
Ar to pārklāšanās nebeidzas. Amatpersonu deklarācijas rāda, ka vairāki šo organizāciju pārstāvji vienlaikus ir arī citās Zemkopības ministrijas struktūrās.
“Ja jau LOSP ir tās organizācijas, kuras vēl tālāk tiek uzaicinātas, tas ir nepareizi viņiem aicināt vēlreiz, ja viņas jau savu balsi izsaka caur vienu to organizāciju. Ir jābūt tā, lai [Lauksaimniecības] konsultatīvā padome sniedz pēc iespējas plašāku to loku,” komentēja “Delnas” direktores vietniece Agnija Birule.
Turklāt daļa no šīm organizācijām atrodas pat vienā ēkā ar Zemkopības ministriju.
Foto: Baiba Runce / Latvijas Radio
Ministrija skaidro
Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Liene Jansone uz jautājumu, kāpēc padomē atsevišķi pārstāvētas arī vairākas LOSP biedru organizācijas, atbildēja:
“Mums ir tas princips pēc pārklājuma reģionā. Jo lielāks ir pārklājums, jo arī tad organizācija iesaistās politikas veidošanā, normatīvo aktu vērtēšanā, priekšlikumu sniegšanā.”
Baiba Runce: “Jo nav tā, ka LOSP pārstāv jau savas visas biedru organizācijas? Tad tā nav?”
Liene Jansone: “Tā nav, jā! Līdz ar to ir panākts tas līdzsvars, lai tiešām būtu vienmērīgs šis te pārklājums.”
Pēc Valsts kontroles revīzijas ministrija gan ieviesa kritērijus organizāciju dalībai padomē. Taču pretendentam cita starpā jāspēj apliecināt, ka NVO ir pēdējos trīs gadus bijusi aktīva lauksaimniecības politikas veidošanā, tostarp piedalījusies valsts pārvaldes rīkotās sanāksmēs.
Citu organizāciju iespējas?
Uz jautājumu, kādas ir iespējas padomē nonākt jaunām organizācijām, ZM valsts sekretāra vietniece Liene Jansone skaidroja, ka LOSP apvieno visas mazās organizācijas un nodrošina to pārstāvniecību.
Pašas deviņas organizācijas padomē gan nepārvēl un tajā ir pārstāvētas bez laika ierobežojuma.
LOSP vadītājs Guntis Gūtmanis uz jautājumu, kāpēc viņa vadītā jumta organizācija nevar pārstāvēt visu savu biedru kopīgās intereses, norādīja uz ilggadēju praksi.
“Tas ir tā vēsturiski bijis, lai būtu visi pie galda un konsultētos,” viņš teica.
Gūtmanim ir arī politiskā pieredze – savulaik viņš bija Tautas partijas Saeimas frakcijas konsultants, vairākkārt kandidēja vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un vadīja arī ekonomikas ministra biroju.
“Nu, man ir grūti pateikt, tas jāprasa droši vien politikas veidotājiem, kāpēc tā ir iegājies un nav mainīts nekas,” pauda Gūtmanis.
Vēlāk sarunā Gūtmanis gan piebilda – LOSP padomē pārstāv savu biedru kopējo nostāju, taču atsevišķām biedru organizācijām konkrētos jautājumos tā var atšķirties. Tāpēc tām esot svarīga iespēja savu viedokli izteikt arī atsevišķi.
Pēc revīzijas mainījās arī finansēšana
Cits jautājums ir par valsts finansējumu. Arī tā piešķiršanas kārtība pēc Valsts kontroles revīzijas mainījās.
Agrāk deviņām organizācijām, kas bija konsultatīvajā padomē, gadā bija garantēti nepilni 490 tūkstoši eiro. Tagad vieta padomē pati par sevi finansējumu nenodrošina – organizācijām ik gadu jāpiesakās atbalstam un jānorāda plānotās aktivitātes, kā arī rezultāti, kas jāsasniedz.
Tomēr kopējā summa būtiski neatšķiras. Deviņas pašreizējās padomes organizācijas pērn kopā saņēma vairāk nekā 446 tūkstošus eiro. Lielākais saņēmējs joprojām ir LOSP.
To, ko valsts par šo finansējumu saņem pretī, un kā ministrija pārliecinās, ka solītais izdarīts, komentēja Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece.
“Mums ir noteikti atskaites principi, tie sniedz gada griezumā atskaiti, bet mēs arī redzam aktivitāti kopš ir ieviests šis modelis, kādā veidā organizācijas iesaistās,” pauda Jansone.
Konkrētu ekonomisku ieguvumu grūti izmērīt.
Kā ieguvumus Jansone minēja informācijas apkopošanu, dalību politikas veidošanā, priekšlikumu sniegšanu un operatīvu reakciju krīzēs. Taču viņa atzina – konkrētu ekonomisko ieguvumu izmērīt ir grūti.
Baiba Runce: “Jūs redzat kaut kādu iespēju ietaupīt vai kaut ko mainīt šajā sistēmā?”
Liene Jansone: “Tas ir diskutējams jautājums, tas, protams, ir jāsēž un jāvērtē, bet [..] to ir tā grūti uzreiz nomērīt pret to kopējo ekonomisko devumu, kā mēs mēģinām tagad visus pasākumus vērst uzreiz ar tūlītēju ekonomisko devumu. Bet tas var apdraudēt, pirmkārt, kvalitatīvu datu ātru ieguvi, objektīvu lēmumu pieņemšanu, jo mums tiešām ir svarīga saikne ar reāliem ražotājiem, kas ir laukos, kas ir lauku teritorijā, operatīva informācijas pieejamība, lai novērtētu šo situāciju.”
Attaisno savu iesaisti interešu pārstāvībā
Kādu konkrētu rezultātu šis interešu pārstāvības darbs ir devis? “Atvērtie faili” lūdza to parādīt LOSP vadītājam Gūtmanim. Viņš atcerējās kādu likuma grozījumu pirms pāris gadiem.
“Saeimas korupcijas novēršanas apkarošanas komisija [red. – Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija], kā viņa tur saucās, skata jautājumu par finanšu institūcijām. Mēs saprotam, mums lauksaimniekiem nav nekāda sakara ar finanšu institūcijām. Nu, tā kā tiešām nekāda, neviens tam nepievērš uzmanību! Es sāku lasīt cauri, tā kā man tas uzdevums ir skatīties visu, kas notiek,” viņš atcerējās.
Gūtmanis pamanījis –
pēc iecerētā regulējuma par finanšu iestādi noteiktos gadījumos varētu kļūt arī parasts lauksaimniecības kooperatīvs.
Piemēram, ja tas pavasarī zemniekam iedod minerālmēslus, bet sliktas ražas dēļ zemnieks rudenī par tiem pilnībā nevar norēķināties, un parāds kļūst par aizdevumu.
Kooperatīvam tad būtu jāievēro arī naudas atmazgāšanas novēršanas un citas finanšu iestādēm noteiktās prasības, kas nozīmētu papildu izmaksas.
“Mēs nosēdējām Saeimas komisijās ar Finanšu ministriju, ar Latvijas Banku, ar deputātiem, es teiktu, kādus pāris mēnešus. Es vilku klāt kooperatīvu vadītājus, lai viņi skaidro dzīvē, kā tas notiek, kā tas izskatās. Un novienojāmies – to normu izmainīja,” atcerējās Gūtmanis.
Tas nav vienīgais piemērs. Pašlaik LOSP iesaistās arī diskusijās par Latvijas Bankas vadlīnijām lauksaimniecībai. LOSP pārstāv lauksaimnieku intereses arī Eiropas līmenī, tostarp Eiropas lauksaimnieku organizācijā un Eiropas Piena padomē.
Taču pašu biedru finansējums LOSP budžetā ir salīdzinoši neliels. Pērn organizācijas ieņēmumi bija apmēram 413 tūkstoši eiro, no tiem biedru naudās – tikai aptuveni 15 tūkstoši.
Baiba Runce: “Biedru naudas ir salīdzinoši mazs procents?”
Guntis Gūtmanis: “Jā! Tur ir jāsaprot drusku citādāk. Mums biedri nav zemnieku saimniecības, nav uzņēmumi, nav SIA. Mūsu biedri ir tikai biedrības.”
Pēdējos desmit gados Zemkopības ministrijas konsultatīvajā padomē pārstāvētajām lauksaimnieku organizācijām valsts atbalsta programmā piešķīra apmēram 4,6 miljonus eiro.
Arī interešu aizstāvība Eiropā
Kopš 1993. gada Zemkopības ministrijas politisko vadību visbiežāk ir ieņēmuši ar ZZS saistīti politiķi un tā tas ir arī šobrīd.
“Bez šīm organizācijām, ja tā var teikt, mēs būtu tā kā bez rokām, jo vieni paši mēs to visdrīzāk nevarētu izdarīt,” skaidroja zemkopības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība), kurš arī kandidē gaidāmajās vēlēšanās.
Viņš īpaši uzsvēra lauksaimnieku organizāciju lomu Latvijas interešu aizstāvēšanā Eiropā un to, ka ministrijai nepieciešams pašu nozarē strādājošo redzējums.
“Jo svarīgi jau ir tie tiešie darba veicēji, viņu redzējums, viņu viedoklis attiecībā uz to, kā mēs varam reāli nodrošināt ražošanu,” pauda Augulis.
Valsts kontrole līdz 2023. gadam visus Zemkopības ministrijai pēc revīzijas sniegtos ieteikumus atzina par ieviestiem. Taču to, kā jaunā sistēma darbojas praksē, atsevišķā revīzijā tā nav pārbaudījusi.
“Tā situācija attiecībā uz caurskatāmību mainās un uzlabojas, to mēs nevaram noliegt. Tāpat, ja jūs jautājat, tad arī tas pamatojums ir jāsniedz. Ja pat tas nav uzreiz a priori pieejams, tad tomēr to skaidro,” teica Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Taču interešu pārstāvniecība ir tikai viens publiskās naudas izmantošanas veids. Vērtēt var arī NVO īstenotos projektus un to rezultātus. Viens šāds Eiropas Savienības finansēts projekts savulaik bija “Auto asociācijai”, ko vēl nesen vadīja tagadējais premjers Kulbergs.
Tagadējā premjera pieredze
Pirms sešiem gadiem publicēts elektroauto apskats ir viens no jaunākajiem video, ko joprojām var redzēt vietnē “RipoZaļi.lv”. Tā tapusi Eiropas Savienības finansētā projektā “Viedās pilsētas klasteris”.
Šo projektu no 2017. līdz 2022. gadam īstenoja “Auto asociācija”. Pēdējos divus gadus – līdz 2022. gadam, kad to noslēdza, biedrību vadīja tagadējais premjers Kulbergs.
Projektā kopumā investēja nedaudz virs 588 tūkstošiem eiro – nepilnus 459 tūkstošus finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds un vēl aptuveni 129 tūkstošus veidoja privātais līdzfinansējums.
Taču projekta galvenais mērķis nebija mājaslapu un video veidošana. Klasterim jeb uzņēmumu sadarbības tīklam bija jāpalīdz šīm firmām kļūt konkurētspējīgākām – audzēt eksportu, apgrozījumu, produktivitāti un darbavietu skaitu. Tātad rezultātus varēja izmērīt.
Par projekta norisi “Auto asociācija” savā mājaslapā informēja regulāri. Taču, kad “Atvērtie faili” mēģināja noskaidrot, kas no izvirzītajiem mērķiem projekta beigās sasniegts, vienotu rezultātu apkopojumu atrast neizdevās.
To atzina arī “Auto asociācijas” tagadējais vadītājs Krišs Lipšāns, kurš vienlaikus ir premjera Kulberga padomnieks juridiskajos jautājumos.
“Ja jautājums ir tāds, vai mums ir ļoti sīki un smalki, un skrupulozi, un detalizēti aprakstīti rezultatīvie rādītāji, tādu nav. Mums ir aprakstīts mājaslapā ļoti daudz, ko mēs esam darījuši, kas ir darīts, ko nozīmē projekts un viss pārējais. Bet, nu, jā, tā kā tam ir, mūsuprāt, bijusi ļoti liela ietekme tam visam, kas notiek šodien.”
Viens konkrēts projekta rezultāts gan ir saglabājies un to izmanto joprojām.
“Auto asociācija” izveidoja automobiļu klasifikatoru, kas ļauj salīdzināt dažādus transportlīdzekļus. Klasifikators pieejams arī Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā kā instruments, kas atvieglo darbu auto iepirkumu veicējiem.
“Atvērtie faili” par to jautāja Kulbergam, kurš arī kandidē nākamajās Saeimas vēlēšanās.
“Rīks tika speciāli izveidots, ka var atlasīt gan elektroauto, gan “plug-in” hibrīdus, un tur ir pēc gramiem uz CO2, cik izmešu, un kurš ir zaļāks, kurš nav zaļāks un klasificēts, šis klasifikators ir pieejams,” viņš skaidroja.
Taču ne visi projekta laikā radītie publiskie resursi ir saglabājušies.
Vietnē “RipoZaļi.lv” daļa informācijas vairs nav aktuāla. Piemēram, tajā joprojām norādītas 420 elektromobiļu uzlādes stacijas, lai gan pašlaik Latvijā publiski pieejamo uzlādes punktu ir jau vairāk nekā divi tūkstoši.
Savukārt cita projekta laikā radītā vietne – “Elpo.lv”, kas bija veltīta iekštelpu ventilācijai un mikroklimatam, – šobrīd vairs nav pieejama. Lipšāns stāstīja – pēc projekta beigām šādu vietņu uzturēšana prasītu papildu izdevumus.
“Plus mums ir jāmaksā cilvēkam darba alga, kurš atjauno saturu, kurš turpina pētniecību. To mēs no “Auto asociācijas” budžeta līdzekļiem nevaram, jo mums ir ikdienas funkcijas jānodrošina ar mūsu biedru finansējumu,” pauda biedrības “Auto asociācija” valdes loceklis Krišs Lipšāns.
“Auto asociācijas” gada pārskats Lipšāna teikto apstiprina – pērn biedru naudas bija organizācijas galvenais finansējuma avots un veidoja gandrīz 90 % no visiem ieņēmumiem. Atsevišķi asociācija piesaista finansējumu konkrētiem projektiem.
Projekta īstenošanu un finansējuma izlietojumu uzraudzīja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jeb CFLA. Aģentūra atrakstīja, ka projekta nosacījumi neparedzēja pienākumu pēc tā beigām šīs mājaslapas uzturēt.
Taču mājaslapas nebija galvenais rādītājs, pēc kura vērtēja projekta rezultātus. CFLA pārbaudīja asociācijas iesniegtās atskaites un izlases veidā arī grāmatvedības dokumentus, līgumus, rēķinus un maksājumus.
“Projektā bija plānots, ka grantus saņems 24 komersanti. Tos saņēma 18 jeb 75 % no plānotā. CFLA šo rezultātu projekta noslēgumā akceptēja. Savukārt nefinansiālu atbalstu bija plānots sniegt 24 komersantiem, un šis rādītājs tika sasniegts pilnībā,” rakstiskā atbildē pauda CFLA.
Vēl viens projekta rādītājs bija panākt atbalstīto uzņēmumu eksporta apjoma pieaugumu par četrarpus miljoniem eiro divus gadus pēc atbalsta saņemšanas. Šo rādītāju uzraudzīja Ekonomikas ministrija.
Uz jautājumu, vai iecerēto pieaugumu sasniedza un cik lielā mērā to var saistīt tieši ar projekta aktivitātēm, Ekonomikas ministrija atrakstīja, ka uzņēmumu tīklam, kas bija iesaistīts “Auto asociācijas” projektā,
kopējais eksporta apjoms divu gadu laikā pēc atbalsta saņemšanas pārsniedza sākotnēji plānoto rādītāju par 41 %.
“Ņemot vērā pasākuma “Klasteru programma” atbalsta pasākumu daudzveidību, specifiku un to iespējamo ietekmi un tiešu eksporta veicināšanu, programmas ietvaros netika nodalīts atsevišķs eksporta pieauguma radītājs konkrēta uzņēmuma ietvaros, bet tika vērtēta visa klastera kopējā darbība,” pauda Ekonomikas ministrija.
Auto asociācijas vadītājs Lipšāns stāstīja, ka uzņēmumu ekonomiskie rādītāji bija tikai viena projekta daļa. Plašāks mērķis esot bijis sākt diskusiju par elektromobilitāti, zaļajām ēkām, vides un klimata jautājumiem.
Vai ir izmērāms rezultāts?
Tomēr šo projektu “Atvērtie faili” sāka pētīt cita iemesla dēļ. Diskusijā par nevalstisko organizāciju finansēšanu Kulbergs vairākkārt uzsvēra – publiskajai naudai jābūt sasaistītai ar konkrētu un izmērāmu rezultātu. Raidījums Kulbergam jautāja, kā vērtēt to, ka viņa paša savulaik vadītā projekta rezultāti publiski vienuviet nav apkopoti?
“Ja nav atspoguļoti, slikti, es nevaru tagad pateikt! Es nevadu ikdienā “Auto asociāciju” jau kādu laiku un man nav šīs informācijas,” teica Kulbergs.
Baiba Runce: “Nē, nu, kad projekts noslēdzās, tad jūs, kā reiz, bijāt vadītājs!”
Andris Kulbergs: “Bet tas jau bija gana sen.”
Kulbergs gan piekrita – ja izmanto publisku naudu, tad informācijai jābūt pieejamai sabiedrībai. Arī Eiropas Savienības finansējums šajā ziņā nav izņēmums.
Publiski premjers NVO finansējumu kritizēja plaši, bet intervijā “Atvērtajiem failiem” atzina – visas organizācijas vienādi vērtēt nevar.
“Piekritīšu, ne visas nevalstiskās organizācijas ir spējīgas būt simtprocentīgi neatkarīgas. Ir arī tādas, kuras pilda valsts funkciju. Ir arī reģionālās nevalstiskās organizācijas, tāpēc visas vienā maisā nedrīkst likt,” teica Kulbergs.
Tiesībsardze prasa skaidrus kritērijus NVO atbalstam
Nevalstisko organizāciju darbība ir daļa no demokrātiskas valsts. Satversme aizsargā biedrošanās brīvību, bet NVO ne tikai sniedz dažādus pakalpojumus – tās arī aizstāv sabiedrības grupu intereses un iesaistās politikas veidošanā.
Pilsoniskās un politiskās tiesības, tostarp biedrošanās brīvība, ir jomas, kurām savā ikdienas darbā seko līdzi Tiesībsarga birojs.
Tiesībsardze Karina Palkova stāstīja – jautājums nav par to, vai valsts drīkst finansēt nevalstiskās organizācijas, bet gan pēc kādiem principiem tas notiek.
“Valstij ir jāizveido skaidri kritēriji, kāpēc, cik daudz, par kādu rīcību, par kādu funkciju izpildi tiek finansēta viena vai otra nevalstiska organizācija,” teica Palkova.
Turklāt ar pamatojumu, kāpēc nauda piešķirta, vien nepietiek. Palkova uzsvēra – jābūt arī izmērāmam rezultātam, lai varētu novērtēt, kas par publisko finansējumu paveikts un vai izvirzītais mērķis sasniegts.
“Šobrīd es uzskatu, ka nav līdz galam pieejama informācija, protams. Vai tas atbilst labas pārvaldības principam? Nu, protams, neatbilst labas pārvaldības principam,” viņa teica.
Taču prasībām pēc caurspīdīguma un sasniegtā rezultāta būtu jāattiecas uz visiem vienādi. Palkova domā, ka nebūtu pamata dažādi raudzīties, piemēram, uz organizācijām, kas strādā demokrātijas un cilvēktiesību jomā, un tām, kas pārstāv kādas nozares profesionālās vai ekonomiskās intereses.
“Es noteikti negribētu dalīt, ka vienus mēs uzraugām vairāk, otrus mēs uzraugām mazāk. Nē, tā ir nevalstiska organizācija – pēc būtības biedrība, nodibinājums,” pauda tiesībsardze.
Priekšvēlēšanu laikā jautājums par miljoniem nevalstiskajām organizācijām ir pateicīgs temats skaļām politiskām diskusijām. Raidījuma veidošanās laikā gan pēc oficiālām intervijām, gan arī neoficiālām sarunām nonācu pie secinājuma – ja valsts finansējumu patiešām grib pārskatīt un arī ietaupīt, tad valdībai vispirms jāvienojas par prioritātēm – ko tā par publisko naudu vēlas atbalstīt un kādu rezultātu sagaida.