Šodien, 12:34
Papildināts šodien, 16:27
Ceturtdienas rītā Krievijas Melnās jūras piekrastē noticis uzbrukums Soču ostai, vēsta monitoringa kanāli.
Virs ostas debesīs paceļas dūmu mākonis, ziņo vietējie iedzīvotāji. Ziņots arī par skaļiem sprādzieniem pilsētas centrā, pēc kuriem cilvēki tika aicināti evakuēties no ostas teritorijas.
Uzbrukums ostai veikts ar jūras droniem, vēsta Ukrainas kara monitoringa kanāls “Exilenova+”.
Ukrainas Jūras spēki vēlāk paziņoja, ka Ukrainas bezpilota kuteri uzbrukuši krievu kuģim “Nefrit”, kas nodrošināja naftas un gāzes operācijas, apkalpoja jūras platformas, pārvadāja kravas un personālu, kā arī veica tehniskos darbus zem ūdens. Ukrainas militārpersonas ziņoja, ka trieciena vietā nograndis sprādziens.
Monitoringa kanāli vēstīja, ka iespējamo mērķu vidū bija arī raķešu un lielgabalu komplekss “Pancir” un Krievijas patruļkuteri.
Krievija spiesta izmantot Sočus kā Melnās jūras flotes un robežsardzes kuģu bāzi, jo Ukraina regulāri uzbrūk Sevastopolei un Novorosijskai, kas atrodas tuvāk karadarbības zonai.
Soči atrodas aptuveni 200 kilometru (km) attālumā no Novorosijskas, kā arī aptuveni 400 km no okupētās Krimas pussalas.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Piekrītu “Trešās puses” sīkdatnēmPārvaldīt sīkdatnes
Šīs pilsētas osta tiek izmantota arī kā loģistikas punkts, lai piegādātu materiāli tehniskos līdzekļus un militāro tehniku.
KONTEKSTS:
Turpinoties Krievijas plaša mēroga iebrukumam Ukrainā, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Ukraina 2025. gadā augustā sāka pielietot jaunu pretošanās stratēģiju – dronu triecienus naftas pārstrādes rūpnīcām, sūkņu stacijām, naftas uzglabāšanas noliktavām un eksporta termināļiem, kā arī militāriem objektiem agresorvalsts teritorijā.
Līdz šim Ukrainas vidējas un tālas darbības dronu un raķešu triecieni iznīcinājuši vai bojājuši simtiem šādu Krievijas objektu. Droni bieži apšaudījuši un bojājuši arī naftas termināļus, pārstrādes vai uzglabāšanas objektus Krievijas rietumos pie valsts robežas ar Eiropas Savienību.
Šo triecienu sekas Krievijai ir būtiskas: plaši ugunsgrēki, naftas pārstrādes rūpnīcu darbības apturēšana, degvielas deficīts un pat pilnīgs dīzeļdegvielas eksporta aizliegums. Degvielas trūkums redzams vairākos reģionos, tostarp Maskavā, kur veidojas garas rindas pie uzpildes stacijām. Ukrainas triecieni traucē arī Krievijas militāro loģistiku – īpaši Krimas apgādi.
Ukrainas vadība šos triecienus dēvē par “tālas darbības sankcijām”, kuru mērķis ir radīt Krievijai bailes un deficītu, piespiežot agresorvalsti maksāt augstāku cenu par karu.
Valodas kļūda rakstā?
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@lsm.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Ziņot par kļūdu