FOTO: Unsplash/ Will Francis – AI & Marketing
Latvijā ik dienu radio sasniedz aptuveni 60% iedzīvotāju, liecina “Kantar” dati. Tomēr šos iedzīvotājus līdz 2030. gadam, iespējams, sagaida lielas pārmaiņas. Kultūras ministrija ir iecerējusi pakāpeniski ieviest obligātās radio mūzikas kvotas, lai palielinātu Latvijā radīto dziesmu atskaņošanas īpatsvaru.
Kokteilis
9 lietas, ko par cilvēku var uzzināt, pabraucot kopā ar viņu automašīnā
Veselam
Nāves tuvošanos var pamanīt jau 48h pirms tās: 7 izmaiņas, kas notiek cilvēka ķermenī
Kokteilis
Viņi nav radīti dzīvei no algas līdz algai – 4 zodiaka zīmes, kuras nekad nebūs bez naudas
Saskaņā ar publiskajai apspriešanai 2026. gada jūnijā nodotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā obligātā Latvijā radītas mūzikas daļa radio programmās tiktu ieviesta pakāpeniski – 10% no 2028. gada 1. janvāra, 20% no 2029. gada un 30% no 2030. gada. Vienlaikus daļai komercradio apraides atļauju ir spēkā esoši nosacījumi līdz pat 2030. gadam.
Tiek prognozēts, ka ar šādu obligātu kvotu ieviešanu,
CITI ŠOBRĪD LASA
visiem Latvijas autoriem un izpildītājiem papildu atlīdzība kopā pieaugtu līdz 208 502 eiro gadā. Vienlaikus radio reklāmas tirgus Latvijā ik gadu veido aptuveni 12 miljonus eiro.
Pret šo ieceri savu nostāju paudusi “EHR Mediju grupa”, norādot, ka “nav samērīgi riskēt ar aptuveni 12 miljonu eiro radio reklāmas tirgu, lai iegūtu ap 200 tūkstošiem eiro papildu atlīdzībās. Tas nav līdzsvarots risinājums”. “EHR Mediju grupā” uzskata, ka rezultātā var zaudēt visi – radio nozare, klausītāji un arī paši Latvijas autori un izpildītāji.
Lai noskaidrotu, kā ieceri vērtē citi nozares pārstāvji, lūdzām to komentēt vairākām radiostacijām un mediju grupām. Pilnā apmērā publicējam “Skonto mediju grupas” un “TV3 Group Latvia” atbildes. “Skonto mediju grupa” ir vadošā komercradio staciju grupa Latvijā un tajā ietilpst “Radio Skonto”, “Radio Tev”, “Lounge FM”, “Radio Skonto Plus”, “Chillax FM”, “Radio Skonto LV”, bet “TV3 Group Latvia” – “Radio Star FM”. Jāpiebilst, ka pēc “Fifty5 Blue” (iepriekš “Kantar”) datiem – 2025. gada rudenī un 2026. gada ziemā “Radio Skonto” ar 13,2% lielu klausīšanās laika daļu ierindojās otrajā vietā klausītāko radio topā.
Atbild “Skonto Mediju Grupa”.
Kā vērtējat šādu ieceri?
Mūsu ieskatā obligātu mūzikas kvotu noteikšana komerciālajām radio programmām nav pareizākais un efektīvākais veids, kā panākt ilgtspējīgu Latvijas mūzikas attīstību. Radio jau šobrīd atskaņo Latvijā radītu mūziku, iepazīstina klausītājus ar jaunajiem māksliniekiem, veido intervijas, atbalsta koncertus un regulāri popularizē vietējo mūzikas dzīvi.
Latvijas radio nozare vairāk nekā 30 gadu laikā ir apliecinājusi savu noturību un spēju pielāgoties būtiskām pārmaiņām, vienlaikus saglabājot auditoriju un spēju konkurēt par reklāmas ieņēmumiem. Šajā laikā esam pieredzējuši gan vietējo radio programmu veiksmes stāstus, gan mediju darbības pārtraukšanu, formātu un biznesa modeļu maiņu, kā arī radio zīmolu mēģinājumus no jauna ienākt tirgū. Tas apliecina nozares spēju attīstīties brīva tirgus apstākļos un reaģēt uz auditorijas vajadzībām, konkurējot ne tikai radio nozares ietvaros, bet arī ar citiem medijiem un globālajām platformām. Radio joprojām ir viens no sabiedrībai visplašāk pieejamajiem bezmaksas medijiem
Ja Latvijas mūzikas attīstībai ir nepieciešams atbalsts, tad šī mērķa sasniegšanai nevajadzētu vājināt radio spēju konkurēt un nodrošināt klausītājiem viņu izvēlēto saturu. Ja radio ar regulējumu tiks noteikts konkrēts Latvijā radītas mūzikas īpatsvars, tas tieši ietekmēs programmu veidošanu, kas savukārt ir cieši saistīta ar auditorijas uzticību, reklāmas ieņēmumiem un medija ekonomisko dzīvotspēju.
Būtiski ir arī tas, ka šādā gadījumā radio tiek uzlikta divējāda atbildība – no vienas puses, tam jāspēj saglabāt auditoriju un konkurēt tirgū, bet no otras puses, no tā tiek sagaidīts, ka tas ar savu ētera laiku un saviem resursiem īstenos valsts noteiktu kultūrpolitikas mērķi. Mūsuprāt, kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai būtu jāizmanto tādi instrumenti, kas stiprina gan Latvijas mūzikas nozari, gan radio ilgtspēju, nevis nostāda šīs abas intereses pretstatā.
Mēs uzskatām, ka Latvijas mūzikas atbalstam jābūt valsts kultūrpolitikas jautājumam, nevis pienākumam, kas ar obligātu satura regulējumu tiek pārnests uz komerciālajiem medijiem. Radio jau šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas mūzikas popularizētājiem, taču tā iespēja šo funkciju pildīt arī nākotnē ir tieši atkarīga no tā spējas saglabāt auditoriju un ekonomisko dzīvotspēju. Tāpēc pirms šāda regulējuma ieviešanas ir būtiski uzdot vienkāršu jautājumu: vai mēs vēlamies vairāk Latvijas mūzikas radio ēterā arī pēc pieciem un desmit gadiem, vai arī ar īstermiņa administratīvu risinājumu riskējam vājināt radio nozari, kas šobrīd Latvijas mūziku nogādā pie klausītājiem?
Radio darbojas ļoti konkurējošā vidē. Klausītāji šodien var izvēlēties ne tikai “Latvijas radio”, bet arī “Spotify”, “YouTube Music”, “Apple Music” un citas pasaules platformas, kurām šādu ierobežojumu nav.
Regulējot tikai tradicionālo radio, bet nenosakot līdzvērtīgas prasības globālajām audio platformām, valsts rada nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus par Latvijas klausītāja uzmanību.
Tas ir būtisks jautājums ne tikai radio uzņēmumu interesēs. Ja vietējie mediji kļūst mazāk konkurētspējīgi un zaudē auditoriju, tiek vājināta arī vietējā informatīvā telpa un samazinās platformu skaits, caur kurām Latvijas mūzika var sasniegt Latvijas klausītājus.
Mēs uzskatām, ka Latvijas mūziku nepieciešams stiprināt, ieguldot pašā mūzikas nozarē – jauno mākslinieku attīstībā, producentu darbā, eksporta iespējās, koncertdzīvē un Latvijas mūzikas popularizēšanā. Pieaugot sabiedrības interesei un pieprasījumam pēc vietējās mūzikas, tās īpatsvars radio ēterā pieaugs dabiski un ilgtspējīgi.
Radio programmas netiek veidotas nejauši. Katra programma ir izstrādāta konkrētai auditorijai, balstoties uz ilggadējiem klausītāju pētījumiem, noteiktu programmas formātu un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izsniegtās apraides atļaujas nosacījumiem.
Radio ir ieradumu medijs – cilvēki izvēlas savu radio atbilstoši savai mūzikas gaumei un interesēm un ikdienā paliek tam uzticīgi, jo zina, ko no tā sagaidīt. Vidēji viens klausītājs Latvijā dienā klausās tikai 1,6 radiostacijas un pētījumi rāda, ka vidējais klausītājs ikdienā izvēlas ierobežotu skaitu radiostaciju. Tāpēc būtisks jautājums ir – ko klausītājs izvēlēsies, ja viņa ierastais radio skanējums mainīsies un vairs neatbildīs tam, kādēļ viņš šo programmu līdz šim ir izvēlējies?
Jāņem vērā, ka radio programmas un zīmola izveide, attīstīšana un lojālas auditorijas piesaistīšana ir gadiem ilgs darbs, kas prasa ievērojamas investīcijas. Piemēram, “Radio Skonto” savu programmu un tai raksturīgo skanējumu ir veidojis vairāk nekā 30 gadus, un šodien to ik nedēļu izvēlas aptuveni 500 000 klausītāju. Mēs nevaram pieņemt, ka šie paši klausītāji turpinās izvēlēties “Radio Skonto” arī tad, ja būtiski mainīsies skanējums, kura dēļ viņi šo radio ir iemīļojuši. Tieši tādēļ jebkuras izmaiņas, kas ietekmē radio programmas saturu un formātu, vienlaikus ir arī jautājums par auditorijas izvēli un radio nozares ilgtspēju un konkurētspēju.
Ja tiek noteikta vienāda obligātā kvota visām radio programmām, daļai staciju nāktos būtiski mainīt savu saturu neatkarīgi no tā, vai konkrētajā formātā ir pietiekams Latvijā radītas mūzikas piedāvājums un vai to pieprasa klausītāji. Ja, piemēram, tiek noteikta 30% kvota, tas praksē nozīmē, ka aptuveni katrai trešajai dziesmai jābūt tādai, kas atbilst likumā noteiktajai Latvijā radītas mūzikas definīcijai – neatkarīgi no tā, vai konkrētajā radio formātā šāds repertuārs ir pietiekams un atbilst auditorijas gaumei.
Praksē tas nozīmētu, ka atsevišķās programmās biežāk atkārtotos viens un tas pats mākslinieku loks un viens un tas pats repertuārs, kas mazinātu programmu daudzveidību un klausītāju izvēles iespējas.
Īpaši problemātiska situācija var rasties specializētām radio programmām, kuru repertuārs balstās uz konkrētiem mūzikas žanriem, piemēram, elektronisko mūziku, roku, hiphopu, džezu, retro vai citiem nišas formātiem. Atsevišķos žanros šobrīd sabiedrībā pieprasītas un programmas formātam atbilstošas Latvijā radītas mūzikas piedāvājums objektīvi nav pietiekams, lai noteiktās kvotas varētu izpildīt, nemainot programmas formātu.
Šādos gadījumos regulējums faktiski liktu radio atkāpties no izvēlētā programmas formāta un mainīt saturu nevis atbilstoši auditorijas pieprasījumam, bet likuma prasību izpildei.
Savukārt, ja klausītājs vairs nedzird sev ierasto programmu, viņš ļoti bieži nepāriet uz citu Latvijas radio staciju – viņš izvēlas starptautiskas digitālās platformas.
Rezultātā samazinās Latvijas radio auditorija, reklāmas ieņēmumi un iespējas ieguldīt kvalitatīvā saturā, ziņu dienestos un arī Latvijas mūzikas popularizēšanā.
Paradoksāli, bet regulējums, kura mērķis ir atbalstīt Latvijas mūziku, ilgtermiņā var vājināt gan pašus medijus, gan arī autoru un izpildītāju ienākumus. Radio nozare ir viens no būtiskākajiem autoratlīdzību maksātājiem Latvijā, un radio ekonomiskā dzīvotspēja ir cieši saistīta ar tā auditoriju un reklāmas ieņēmumiem. Ja samazinās auditorija un ieņēmumi, samazinās arī radio iespējas ieguldīt saturā un pildīt tās funkcijas, kas šobrīd palīdz Latvijas mūzikai sasniegt klausītājus.
Tādējādi var izveidoties paradoksāla situācija – valsts vēlas panākt vairāk Latvijas mūzikas radio ēterā, bet ar pārāk stingru regulējumu var vājināt pašu radio, kas šo mūziku nogādā pie Latvijas klausītāja.
Šobrīd vienlaikus tiek diskutēts arī par citām būtiskām izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, tostarp par raidīšanas valodas, reklāmas valodas regulējumu. Ja vienlaikus tiek noteikti arvien jauni ierobežojumi programmu saturam, rodas risks, ka privātie mediji pakāpeniski zaudēs iespēju īstenot tos programmu formātus, ar kuriem tie savulaik ieguvuši apraides atļaujas un kuros ieguldīti ievērojami resursi.
Tāpēc šīs izmaiņas būtu jāvērtē nevis katra atsevišķi, bet kā kopums – kā tās ietekmēs radio programmu daudzveidību, klausītāju izvēles iespējas, vietējo mediju konkurētspēju un Latvijas informatīvās telpas ilgtspēju.
Tas skar ne tikai mediju uzņēmumus. Tas ir arī jautājums par klausītāja tiesībām izvēlēties sev piemērotāko saturu un par to, vai pēc pieciem vai desmit gadiem Latvijā joprojām būs tikpat daudzveidīga un konkurētspējīga vietējā radio vide.”
Ja vispār, tad kāds, jūsuprāt, būtu vispieņemamākais kvotu procentuālais slieksnis?
Ņemot vērā iepriekš minēto, mūsu ieskatā diskusijai vispār nevajadzētu būt par konkrētu procentu. Jautājums ir par pašu principu – vai valstij būtu ar likumu jānosaka, kādu satura īpatsvaru komerciālam medijam ir pienākums pārraidīt. Komercradio ir uzņēmējdarbība, kuras ekonomiskā ilgtspēja ir tieši saistīta ar auditorijas izvēli. Lai saglabātu auditoriju un konkurētu tirgū, komerciālajam radio ir jāveido saturs, kas atbilst konkrētās auditorijas interesēm un programmas formātam.
Tāpēc jebkurš ar likumu noteikts obligāts satura īpatsvars tieši ietekmē ne tikai programmas veidošanu, bet arī medija komerciālo modeli un spēju konkurēt.
Arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums skaidri nošķir sabiedrisko un komerciālo mediju darbības principus. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu uzdevums ir īstenot sabiedrisko pasūtījumu, savukārt komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir uzņēmējdarbības veicēji, kuru darbību nodrošina pašu komercdarbības ieņēmumi, sponsorējumi vai abonentu maksājumi.
Tas nozīmē, ka abiem mediju veidiem ir nozīmīga loma sabiedrībā, taču to darbības modelis un atbildība nav vienādi. Sabiedriskajiem medijiem sabiedriskais pasūtījums ir institucionāli noteikts un tiek nodrošināts ar publisko finansējumu. Komerciālie mediji savukārt darbojas tirgus apstākļos un savu pastāvēšanu nodrošina ar auditorijas un tirgus pieprasījuma palīdzību.
Tādēļ, ja valsts ar likumu nosaka, kādu saturu komerciālajam radio noteiktā proporcijā ir jāraida, tā būtiski iejaucas komerciāla medija redakcionālajā un uzņēmējdarbības modelī.
Ja politikas mērķis ir panākt lielāku Latvijā radītas mūzikas klātbūtni sabiedriskajā telpā, mūsuprāt, daudz efektīvāk būtu izmantot pozitīvus un motivējošus instrumentus, kas stiprina pašu mūzikas nozari – atbalstu jaunajiem māksliniekiem un producentiem, mūzikas eksportam, Latvijas mūzikas popularizēšanai un sadarbības projektiem ar medijiem.
Un mēs ne tikai par to runājam.
“Skonto Mediju Grupa” tic Latvijas mūzikai pietiekami, lai veidotu tai īpaši veltītu radio programmu. Jau drīzumā pie klausītājiem nonāks jauna radio programma “Skonto LV”, kuras centrā būs Latvijā radīta mūzika.
“Skonto LV” ir piemērs tam, kā Latvijas mūzikas klātbūtne radio vidē var augt dabiski – rodot tai savu vietu, savu auditoriju un savu identitāti; nevis ar likumu piespiežot visas radio programmas mainīt savus formātus.
Tieši tādēļ ir būtiski saglabāt arī citas radio programmas ar atšķirīgu muzikālo rokrakstu, lai klausītājam būtu reāla izvēle. Latvijas mūzikas atbalstam nav nepieciešams padarīt visus radio vienādus.
Ar likumu nevar noteikt, ko cilvēks vēlēsies klausīties. Taču ar gudru kultūrpolitiku var panākt, lai cilvēks gribētu klausīties Latvijas mūziku. Ilgtspējīga Latvijas mūzikas attīstība būs tad, kad augs nevis ar likumu noteiktais procents, bet sabiedrības interese un pieprasījums pēc Latvijas mūzikas.”
Turpinājumā lasāmas “TV3 Group Latvia” atbildes.
Kā vērtējat šādu ieceri?
“Radio “Star FM” un “TV3 Group Latvia” atbalsta Latvijas autorus un izpildītājus un piekrīt apgalvojumam, ka Latvijas mūzikas attīstība un pieejamība auditorijai ir jāturpina stiprināt. Tomēr obligātu mūzikas kvotu ieviešanu komerciālajās radiostacijās neuzskatām par efektīvu instrumentu mērķa sasniegšanai. Pirms šāda regulējuma ieviešanas būtu nepieciešams izvērtēt, kāda būs izmaiņu ietekme gan uz radio, gan mūzikas nozares ilgtspēju apstākļos, kad auditorijai ir plaša rīcības brīvība.
Kvota kā princips mums nav pieņemama, jo tā būtiski ierobežotu gadiem veidotos radiostaciju formātus un programmu veidošanas principus. Radio galvenais uzdevums ir nodrošināt klausītājiem kvalitatīvu, daudzveidīgu un viņu interesēm atbilstošu saturu.
Programmu veidotāji ikdienā analizē auditorijas paradumus un veido ēteru, balstoties uz klausītāju izvēlēm, nevis administratīvi noteiktiem rādītājiem. Turklāt mūsdienu mediju vidē radio konkurē ne tikai ar citām radiostacijām, bet arī ar globālajām digitālajām platformām kā “Spotify”, “YouTube”, “TikTok”, “Apple Music” un citām.
Ja klausītājs Latvijas radiostacijās neatrod savām interesēm un konkrētās stacijas formātam atbilstošu mūziku, viņam ir ļoti plašas alternatīvas.
Auditorijas aizplūšana no Latvijas radiostacijām ilgtermiņā būtu zaudējums ne tikai nozarei, bet arī Latvijas mūziķiem, kuriem radio ir nozīmīgs kanāls auditorijas sasniegšanai un karjeras izaugsmei.
Turklāt kvotu ieviešanai ir arī ekonomiska raksturs – samazinoties radio auditorijai, sarūk arī komerciāli pieejamā auditorija, kas savukārt var mudināt reklāmdevējus lielāku daļu investīciju novirzīt starptautiskajām digitālajām platformām.
Mūsu ieskatā būtisks trūkums ir tas, ka pirms šāda regulējuma virzīšanas nav pietiekami izvērtēta tā iespējamā ekonomiskā un tirgus ietekme uz radio auditoriju, reklāmas ieņēmumiem, autoratlīdzību apjomu, nodokļu ieņēmumiem un Latvijas radiostaciju konkurētspēju attiecībā pret globālajām straumēšanas platformām.
“TV3 Group Latvia” vietējos mūziķus atbalsta jau šobrīd. Mūsu televīzijas un radio saturā regulāri tiek veidoti raidījumi un rubrikas, kuros auditorija tiek iepazīstināta ar jaunāko Latvijā radīto mūziku un tās izpildītājiem. Piemēram, raidījumā “900 sekundes” Latvijas mūziķiem regulāri tiek dota iespēja plašai auditorijai prezentēt savu jaunāko veikumu, radio “Star FM” rīta šovā katru nedēļu viesojas Latvijas mūziķi un grupas, lai popularizētu savu mūziku un nereti tā arī ir vieta, kur grupa piedzīvo pirmo slavas mirkli.
Tāpat paliek būtisks jautājums par vienlīdzīgu regulējuma piemērošanu – kāpēc šāda prasība paredzēta komerciālajām radiostacijām, bet ne sabiedriskajam medijam?
Ja valsts uzskata Latvijas mūzikas popularizēšanu par sabiedriski nozīmīgu mērķi, būtu nepieciešams skaidrs pamatojums, kādēļ pienākums tā sasniegšanai tiek uzlikts tikai vienai tirgus daļai.
Kā šādas pārmaiņas reāli ietekmētu radio darbu?
Jāuzsver, ka “Star FM” jau šobrīd gada griezumā aptuveni 30% no atskaņotās mūzikas veido Latvijas mūzika, un šis īpatsvars ar katru gadu pieaug. Tas notiek nevis administratīva pienākuma dēļ, bet tāpēc, ka “TV3 Group Latvia” mērķtiecīgi atbalsta vietējo saturu un Latvijas mūzikas kvalitāte un piedāvājums pastāvīgi aug. Tas ir apzināts virziens, pie kura pieturamies un vēlamies to turpināt attīstīt.
Šobrīd nav skaidrs, kā tieši kvotu sistēma darbotos praksē. Nav pietiekami skaidri definēti ne kritēriji, ne uzskaites un kontroles mehānisms. Piemēram, nav vienotas automatizētas sistēmas, kas ļautu gan identificēt, gan uzskaitīt pēc likuma normām definēto Latvijā radīto mūziku. “Star FM” savu aptuveno Latvijas mūzikas īpatsvaru aprēķina, balstoties uz dziesmu atskaņošanas reizēm un manuāli apkopojot gada datus.
Nav skaidrs arī tas, kā kvota tiktu aprēķināta – pēc atskaņoto skaņdarbu skaita vai ētera laika sekundēs, kā tiktu definēta “Latvijā radīta mūzika”, kura institūcija veiktu uzraudzību un kādas būtu sekas gadījumā, ja noteiktais īpatsvars netiktu sasniegts.
Tātad vēl pirms diskusijas par konkrētu procentu ir virkne praktisku jautājumu, uz kuriem nepieciešamas skaidras atbildes. Jau tagad ir redzams, ka šādas sistēmas ieviešana radiostacijām radītu papildu administratīvo slogu, manuālu darbu un izmaksas.
Vienlaikus mēs saredzam arī pārspēlēšanas risku. Jau šobrīd populārākie Latvijas hiti tiek intensīvi atskaņoti. Ja tiktu ieviestas stingras kvotas, daļa tirgus dalībnieku, visticamāk, izvēlētos drošāko ceļu un spēlētu tos pašus pārbaudītos hitus vēl biežāk. Īstermiņā tas varētu palīdzēt sasniegt nepieciešamos procentus, taču ilgtermiņā ciestu gan klausītāji, gan paši mūziķi.
Ja vispār, tad kāds, jūsuprāt, būtu vispieņemamākais kvotu % slieksnis?
Mūsu pozīcija nav par to, vai pareizais skaitlis ir 20%, 25% vai 30%. “Star FM” un “TV3 Group Latvia” neatbalsta obligātu mūzikas kvotu ieviešanu kā regulējuma principu.
Mūsuprāt, valstij būtu jāmeklē tādi Latvijas mūzikas atbalsta mehānismi, kas veicina tās radīšanu, kvalitāti, pieejamību un popularitāti, nevis administratīvi nosaka komerciālo radiostaciju programmu saturu.
Obligātas kvotas ierobežo radiostaciju iespējas veidot savu programmu atbilstoši konkrētās auditorijas interesēm un stacijas formātam, vienlaikus radot arī ekonomiskus un administratīvus riskus.
“Kurzemes radio” un “Radio SWH” uz nosūtītajiem jautājumiem neatbildēja, taču pilnā apmērā publicējam arī “EHR Mediju grupas” relīzi, kurā arī tiek pausta nostāja pret obligāto radio mūzikas kvotu ieviešanu:
“EHR Mediju grupa” brīdina, ka Kultūras ministrijas iecerētās obligātās radio mūzikas kvotas var mazināt Latvijas komercradio konkurētspēju, samazināt auditoriju un radīt nesamērīgas sekas nozarei, kamēr prognozētais papildu finansiālais ieguvums Latvijas autoriem un izpildītājiem nepārsniedz aptuveni 200 000 eiro gadā.
Saskaņā ar publiskajai apspriešanai 2026. gada jūnijā nodotajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā obligātā Latvijā radītas mūzikas daļa radio programmās tiktu ieviesta pakāpeniski – 10% no 2028. gada 1. janvāra, 20% no 2029. gada un 30% no 2030. gada. Vienlaikus daļai komercradio apraides atļauju ir spēkā esoši nosacījumi līdz pat 2030. gadam.
Likumprojekta anotācijā prognozēts, ka pēc pilnas 30% kvotas ieviešanas papildu atlīdzība visiem Latvijas autoriem un izpildītājiem kopā pieaugtu līdz 208 502 eiro gadā. Vienlaikus radio reklāmas tirgus Latvijā ik gadu veido aptuveni 12 miljonus eiro.
“Mēs neapstrīdam mērķi – lai Latvijas autori pelna vairāk. Taču nav samērīgi riskēt ar aptuveni 12 miljonu eiro radio reklāmas tirgu, lai iegūtu ap 200 tūkstošiem eiro papildu atlīdzībās. Tas nav līdzsvarots risinājums,” uzsver “EHR Mediju grupas” valdes priekšsēdētājs Guntars Traubergs.
Papildu izaicinājums ir tas, ka kvota būtu jāizpilda arī laikā no plkst. 7.00 līdz 20.00, kad radio klausās visvairāk cilvēku. Vienlaikus autortiesību un blakustiesību atlīdzības netiek diferencētas pēc raidīšanas laika – atlīdzība par vienu atskaņojumu dienas aktīvākajā laikā nav lielāka nekā naktī.
“EHR Mediju grupa” uzskata, ka vienots regulējums visām radiostacijām neņem vērā to atšķirīgos formātus un auditorijas. Tas var radīt paradoksālu situāciju, kurā cieš arī stacijas, kas jau šobrīd lielāko vai visu ēteru velta Latvijas mūzikai.
Piemēram, “EHR Latviešu Hiti” jau šobrīd atskaņo tikai Latvijas mūziku. Ja identiskas prasības tiks piemērotas visām radiostacijām, šādas specializētas programmas zaudēs daļu savas unikalitātes un konkurences priekšrocību.
Uzņēmums uzskata, ka lielākais risks ir klausītāju paradumu maiņa.
Ja radio saturs kļūs mazāk atbilstošs konkrētās stacijas auditorijas gaumei, klausītāji, visticamāk, nepāries uz citu Latvijas radiostaciju, bet izvēlēsies starptautiskas straumēšanas platformas, piemēram, “Spotify”, kur katrs pats nosaka, cik daudz Latvijas mūzikas klausīties.
Rezultātā var zaudēt visi – radio nozare, klausītāji un arī paši Latvijas autori un izpildītāji
“EHR Mediju grupa” uzsver, ka dziesmas popularitāti nosaka tās atbilstība konkrētajai auditorijai, nevis likumā noteikts ētera procents. Dziesma, kas stacijas programmā nonāk tikai kvotas dēļ, ne vienmēr iegūst jaunus klausītājus.
Tāpat uzņēmums norāda, ka starptautiski konkurētspējīgus hitus rada kvalitatīvs saturs, profesionāls menedžments, mārketings un eksporta iespējas, nevis administratīvi noteikts ētera īpatsvars. Līdz šim tikai nelielam skaitam Latvijas izpildītāju ir izdevies sasniegt ilgstošu atpazīstamību starptautiskajā radio apritē.
Diskusijās bieži kā piemērs tiek minēta Igaunija, tomēr tur vietējās mūzikas prasības netiek noteiktas ar vienotu procentu visām radiostacijām. Tās tiek individuāli iestrādātas katras apraides atļaujas nosacījumos, ņemot vērā stacijas formātu, mērķauditoriju un programmas koncepciju.
Kā alternatīvu “EHR Mediju grupa” rosina kvotu piemērot radio grupas, nevis katras radiostacijas līmenī
“Dodiet radio grupām iespēju pašām izvēlēties piemērotāko modeli. Ja grupā ir trīs stacijas, viena var skanēt tikai ar Latvijas mūziku vai arī visas trīs var sadalīt prasīto apjomu savā starpā. Tas ļautu sasniegt likuma mērķi, vienlaikus saglabājot klausītāju izvēli un komercradio konkurētspēju. Latvijas mūzikai vajag vairāk klausītāju, nevis vairāk procentu likumā,”
saka Guntars Traubergs.
“EHR Mediju grupa” aicina izvēlēties tādu regulējumu, kas vienlaikus veicina Latvijas mūzikas popularitāti un saglabā komercradio konkurētspēju. Uzņēmuma ieskatā ilgtermiņā Latvijas mūzikai vajadzīgi vairāk klausītāju un vairāk starptautisku panākumu, nevis tikai lielāks obligātais īpatsvars radio ēterā.
Šis raksts ir portāla LA.LV īpašums. Jebkāda veida satura pārpublicēšana, kopēšana, izplatīšana vai citāda veida izmantošana bez iepriekšējas rakstiskas atļaujas no LA.LV redakcijas ir aizliegta. Lai saņemtu atļauju pārpublicēt šo rakstu, lūdzu, sazinieties ar redakciju, rakstot uz [email protected]
Tēmas
SAISTĪTIE RAKSTI